To liecina publicētais ziņojums.
Pieņemot, ka visām Baltijas valstīm jāsasniedz vienādi diversifikācijas mērķi un jāizpilda drošības prasības, turpmāk nepieciešamo tīkla uzlabošanas pasākumu veikšanu minimizētu un gāzes plūsmas optimizētu termināļa izvietošana Igaunijā, norāda konsultanti.
Pēc viņu minētā, arī no nepieciešamo investīciju viedokļa terminālis Igaunijā, konkrētāk Paldisku ostā, ļautu minimizēt papildu investīcijas, kas nepieciešams, lai termināli pievienotu pārvades sistēmām un ieguvumi no piegādes diversifikācijas būtu līdzīgi.
Pēc saņemtā uzdevuma izvērtēt arī iespēju termināli būvēt Somijā konsultanti secinājuši, ka šāds variants izpildītu EK izvirzītos mērķus, uzlabojot piegāžu drošību un diversifikāciju Baltijas reģionā, un dotu tādus pašus ieguvumus kā terminālis Igaunijā. Konsultanti norāda, ka šāds terminālis būtu tuvāk gāzes patēriņa centram reģionā. Tiesa, vienlaikus tiek atzīts, ka patlaban patēriņu pilnībā sedz "Gazprom", tādēļ nav reāli sagaidīt nepieciešamību pēc LNG Somijā līdz 2025.gadam, kad beidzas esošais līgums.
Šādā gadījumā savienojums starp Igauniju un Somiju "BalticConnector" būtu vērtējams kā "māsas projekts", kas nodrošinātu piegāžu diversifikāciju Baltijas reģionam, norāda konsultanti.
Ziņojumā tiek runāts par vairākiem ierosinātajiem projektiem, lai izbeigtu Baltijas tirgus izolāciju. Tie iedalīti trīs grupās - esošo savienojumu uzlabošana, jaunu savienojumu veidošana, kā "BalticConnector" un gāzesvads starp Poliju un Lietuvu (GIPL), kā arī jauns LNG terminālis.
Visu savienojumu projektu īstenošana, pēc konsultantu aplēsēm, ļautu sasniegt zināmu piegāžu diversifikācijas līmeni - aptuveni 33% "diversificētās" gāzes, pamatā Latvijā un Lietuvā, taču piegāžu drošība Lietuvā uzlabotos minimāli. Lai paplašinātu piegādes iespējas un panāktu piegāžu drošību, var tikt vērtēts LNG terminālis ar jaudu četri miljardi kubikmetru gadā un iespēju paplašināt, norāda konsultanti.
Eksperti lēš, ka kopējās investīcijas terminālī un ierosinātajiem savienojumiem varētu sasniegt aptuveni 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardus latu), ļaujot reģionā sasniegt diversifikācijas mērķi 63% līmenī. Papildu ieguvumi būtu Inčukalna gāzes krātuves pievilcības pieaugums, nodrošinot piekļuvi Polijai un Somijai, Baltijas valstu kā tranzīta tirgu lomas pieaugums, piegādājot Krievijas gāzi uz Eiropu, sabalansēts tīkls.
Konsultanti vērtējuši Mūgas, Paldisku un Silamē ostu Igaunijā, Rīgu un Ventspili Latvijā, kā arī Klaipēdu Lietuvā. Pēc to aplēsēm, neatkarīgi no ostas, investīcijas būtu līdzīgas - 440-500 miljonu eiro (308-350 miljonu latu) apmērā, un lielākās atšķirības būtu saistītas ar termināļa pieslēgšanu tīklam.
Izvērtējot bāzes pieprasījuma scenāriju un četru miljardu kubikmetru termināļa izveidi, konsultanti secinājuši, ka LNG terminālis Igaunijā nodrošinātu diversifikāciju visā reģionā. Apmierinot Igaunijas pieprasījumu, gāze varētu tikt piegādāta tālāk Somijai un Latvijai, Krievija nodrošinātu gāzi tikai Latvijai un Igaunijai, bet Lietuvas pozīcija būtu atbilstoša, lai izmantotu GIPL. Šāda scenārija gadījumā terminālim Latvijā būtu pozitīva ietekme uz trīs Baltijas valstīm, taču Somijai gāzi piegādātu Krievija. Būvējot termināli Lietuvā, sašķidrinātā gāze drīzāk konkurētu ar Eiropas nekā Krievijas gāzi.
Rezumējot konsultanti norāda, ka LNG terminālis Igaunijā teorētiski optimizētu plūsmas, jo LNG tiktu piegādāta Somijai, Inčukalns nodrošinātu Latviju un Igauniju, bet GIPL - pamatā Lietuvu un daļēji Latviju.
Latvija nebūtu terminālim optimāla atrašanās vieta no esošā tīkla līdzsvarošanas viedokļa, jo LNG terminālis apgādātu tikai Latviju, Inčukalns - Latviju un Igauniju, bet GIPL - pamatā Lietuvu un daļēji Latviju.
Lēmumu, ņemot vērā šo ziņojumu, pieņems Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna (BEMIP) valstis. EK informē, ka tām jāizlemj par "ceļu karti", kā ieviest infrastruktūras attīstības un gāzes piegāžu diversifikācijas programmu. Šāds lēmums varētu tikt pieņemts BEMIP augsta līmeņa grupas tikšanās reizē, kas būtu jānotur pēc iespējas ātrāk.
Iecerēts, ka šajā "ceļu kartē" būs konkrēti soļi, sākot no politisku vienošanos slēgšanas, regulatīvajiem jautājumiem un komerclēmumiem un beidzot ar projektu attīstību un infrastruktūras projektu pakāpenisku ieviešanu. EK pauž gatavību atbalstīt visas iniciatīvas, par ko vienosies BEMIP.
Valstu atbalstītajiem infrastruktūras projektiem tiks piešķirts īpašs statuss, kas gan nenozīmē garantētu finansiālu atbalstu. Šāds statuss vērtējams kā spēcīgs signāls par politisku atbalstu un, kā liecina pieredze, tas arī nozīmē labākas finansēšanas iespējas projekta īstenotājiem.
Jau ziņots, ka, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam ES finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus "Booz&Company". Sākotnējā izvērtējumā tie atzina: ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā.
Latvija sniedza savus argumentus, norādot uz Latvijas priekšrocībām.
Vēlāk izskanēja neoficiāla informācija, ka konsultanti ieteikuši termināli būvēt Somijā.
