Tomēr, joprojām 27% Baltijas uzņēmumos strādājošo atzīst, ka viņu organizācijā ir vadītāji, kas ir gatavi upurēt godīgu rīcību par labu īstermiņa finanšu ieguvumiem.
"EY" pētījums parāda arī, ka 67% Baltijas uzņēmumu pārstāvji uzskata, ka pēdējos gados darbinieki arvien vairāk sagaida augstus uzvedības standartus no savas vadības, bet vēl 55% atzīst, ka sabiedrībā ir augušas prasības par cilvēku godīgu uzvedību savā darbā.
"Godīgas, atbilstīgas rīcības vērtību Baltijas valstīs novērtē arvien vairāk, un mēs redzam, ka 93% Baltijas uzņēmumu ir ieviesta kāda iniciatīva vai mehānisms, kas veicina atbilstības kultūras nostiprināšanos un godīgu rīcību – visvairāk tiek izmantotas regulāras apmācības par profesionālas uzvedības vai ētikas prasībām un pusē uzņēmumu ir ieviests uzvedības kodekss. Tomēr saglabājas arī vieta uzlabojumiem – tikai 31% Baltijas uzņēmumu ir ieviests ziņošanas uzticības tālrunis un tikai katrā piektajā ir uzņēmuma sociālās atbildības politika vai vides, sociālo un pārvaldības (ESG) jautājumu politika. Tāpat arī tikai 21% Baltijas uzņēmumu ir ieviesti izpētes procesi, lai pārliecinātos par sadarbības partneru godīgu rīcību," teic "EY" Baltijas partneris Izmeklēšanas un integritātes nodaļā Jānis Kauliņš.
Pētījums atklāj, ka katrs desmitais uzņēmumu darbinieks (10%) Baltijas valstīs atzīst, ka pēdējo 18 mēnešu laikā viņu pārstāvētajā uzņēmumā ir noticis nozīmīgs krāpšanas gadījums. Šajā ziņā situācija nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad būtisku krāpšanu savā uzņēmumā bija novērojuši 11% Baltijas biznesa vides pārstāvju.
Tāpat pērn būtiski audzis to Baltijas uzņēmumu darbinieku skaits, kas pieredzējuši, ka viņu pārstāvētā organizācija ir sodījusi darbiniekus par godīgas rīcības standartu vai noteikumu pārkāpumiem – pagājušajā gadā to atzīmēja 58% strādājošo Baltijas uzņēmumos, pretēji 42% gadu iepriekš. Šis rādītājs ir samērā tuvu pasaules vidējam līmenim, kas pērn bija 62%.
Baltijā pēdējo gadu laikā būtiski aug to darbinieku skaits, kas vai nu vadībai, vai izmantojot uzticības tālruni, jebkad ir ziņojuši par pieredzētu negodīgu rīcību – pērn to apstiprinoši atzīmēja jau 36% strādājošo Baltijā, kamēr 2020. gadā tie bija vien 24%. Baltijas rādītājs šajā ziņa gandrīz precīzi sakrīt ar pasaules vidējo līmeni, kas ir 35%, liecina pētījums.
Tai pat laikā, 27% pētījuma respondentu Baltijas valstīs atzīmē, ka ir novērojuši negodīgu rīcību par kuru nav ziņojuši. Savukārt, 42% no tiem, kas ir ziņojuši par negodīgu rīcību, ir izjutuši spiedienu par notikušo neziņot.
"Baltijā joprojām ir novērojama atturīga kultūra ziņot par negodīgu rīcību, taču tas mainās. Jāņem vērā, ka neziņošana patiesībā var novest pie daudz smagākām sekām, jo laikus neatklāta negodīga rīcība samilzt un rada lielākas problēmas laika gaitā – uzņēmumiem, institūcijām un to darbiniekiem ir vērts rīkoties bez kavēšanās tad, kad pamanīta kāda negodīga vai pretlikumīga darbība," teic Kauliņš. "Jāatzīmē, ka Latvijā joprojām nav transponēta Eiropas Savienības tā saucamā "ziņotāju aizsardzības" direktīva (Direktīva 2019/1937), kuras ieviešanas termiņš bija pagājušā gada 17. decembris. Ar šo nevajadzētu kavēties, jo direktīva paredz pamata prasības ziņotāju aizsardzībai un tās ieviešana veicinās godīgu rīcību Latvijas uzņēmējdarbības vidē un valsts pārvaldē."
Līdztekus, Baltijā saglabājas arī samērā augsts to uzņēmumu skaits, kuros reti vai nekad pēdējo 18 mēnešu laikā vadība nav runājusi un uzsvērusi godīgas rīcības nozīmi darbā – to atzīmē 33% Baltijas uzņēmumu pārstāvji, kamēr pasaulē šis rādītājs ir vien 20%, bet attīstītākajās ekonomikās – 22%.
"EY Global Integrity Report 2022 "pētījumu veica "EY" sadarbībā ar starptautisko izpētes centru "Ipsos MORI", 54 pasaules valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, aptaujājot vairāk kā 4,7 tūkstošus uzņēmumu vadītāju, vidējā līmeņa menedžeru un darbinieku. Intervijas tika veiktas laika posmā no 2021. gada jūnija līdz septembrim.
