Latvieši ir otra ekonomiski sekmīgākā grupa ASV nacionālo minoritāšu vidū  (158)

Mikus, Latvijas tirdzniecības palāta Amerikā (LTPA) ir dibināta pirms trīs gadiem un darbojas ļoti aktīvi, palīdzot Latvijas un Amerikas uzņēmumiem, kā arī biznesa cilvēkiem rast kopīgas intereses un realizēt biznesa projektus abās valstīs. Tava darbība Amerikas latviešu sabiedrībā gan sākusies jau krietni iepriekš. Vai tā ir kā likumsakarīgs turpinājums ģimenes latviskajām tradīcijām?

Esmu dzimis un uzaudzis Čikāgā, bet abi mani vecāki ir dzimuši Latvijā, mamma – Rīgā, bet tēvs Jelgavā, un Amerikā viņi nonāca četrdesmito gadu beigās kā bērni. Mājās, kā jau daudzās latviešu ģimenēs, runājām latviski. Divus gadus gāju Čikāgas latviešu skolā, bet sestdienās bija arī manas sporta nodarbības un dažādas citas lietas, un latviešu skolu es atstāju. Turpmākos desmit gadus biju pilnīgi ārpus latviešu sabiedrības, bet ar vecākiem gan mums bija vienošanās, ka vidusskolas vecumā apmeklēšu Garezera vasaras vidusskolu. Garezerā sastapos ar vienaudžiem, draugiem no visas Amerikas un arī Kanādas, un man radās pavisam citāds skatījums uz latviešu sabiedrību. Kopš tā laika latvietību uztveru kā savas saknes un dzīves pamatu.

Tava izglītība ietver gan sociāli politisko, gan finansiāli ekonomisko jomu.

No 1991. līdz 1995.gadam Brauna (Brown) universitātē Rodailendas štatā studēju Starptautiskās attiecības un Eiropas vēsturi, specifiski padomju un post-padomju vēsturi. Interesanti, ka vienu kursu šajā universitātē mums pasniedza Sergejs Hruščovs, padomju līdera Ņikitas Hruščova dēls. Mūsu pasniedzēju vidū bija arī krievu demokrātiskā politiķe Gaļina Starovoitova, kura tika nogalināta 1998. gadā Sanktpēterburgā. Šajā laikā vienu gadu studēju arī Latvijas universitātes Svešvalodu fakultātē, mācoties Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, ekonomiku. Studiju laiks Latvijā bija viena no lieliskākajām pieredzēm manā dzīvē, kas deva iespēju daudz labāk izprast savas latviešu saknes.

Tev ir plaša pieredze menedžmentā gan ASV , gan arī starptautiskā laukā.

Pēc studijām nokļuvu rekrutēšanas kompānijā, kur mans darbs bija atrast darbiniekus finanšu pakalpojumu sfērai. Sapratu, ka arī mani interesē šī joma, un nolēmu papildināt savu izglītību un iegūt MBA grādu Ohaijo universitātē Finanšu, Starptautiskā biznesa un nekustamā īpašuma pārvaldes programmā.

Darba dzīvē strādāju menedžmenta pozīcijās dažādās bankās, bet 2004. gadā sāku strādāt "Bank of America Merrill Lynch", un tas izvērtās par fantastiskas izaugsmes laiku. Vadīju bankas nodaļu, kas no 40 cilvēku personāla un 700 miljoniem dolāru apgrozījuma divu gadu laikā palielināja apgrozījumu līdz 60 miljardiem ar pusotru tūkstoti darbinieku. Bet! Sākās finanšu krīze, un mēs bijām spiesti savu darba apjomu dramatiski sašaurināt. Tas bija kā sākt strādāt jaunuzņēmumā, sasniegt "griestus" un arī pieredzēt uzņēmuma norietu – viss tas notika divu gadu laikā. Tā es guvu pieredzi, ko varētu citādi iegūt tikai desmit vai divdesmit gados. Četrus gadus strādāju bankas Londonas filiālē, mēs ar sievu dzīvojām netālu no Latvijas vēstniecības, un tā bija laba izdevība sastapt Londonā dzīvojošos latviešus. Katru otro mēnesi ar lētajiem "Raynair" reisiem lidojām uz Rīgu, lai tur pavadītu klusākas, mierīgākas brīvdienas. Londonā piedzima mana meita, un mēs atgriezāmies Amerikā, kur pāris gadus vēlāk pasaulē nāca arī dēls. Dzīvojot Amerikā, turpināju darbu starptautiskā finanšu menedžmenta laukā, kas pieprasa nepārtraukti ceļot. Ar laiku sapratu, ka nevaru pavadīt pietiekami daudz laika ar ģimeni, neredzu izaugam savus bērnus, neredzu, kā viņi mācās staigāt, un man tas pietrūkst. Pievērsu savu uzmanību nekustamā īpašuma laukam ar darba iespējām tepat, Čikāgā, un kādu laiku pat strādāju nekustamā īpašuma kompānijā kopā ar septiņiem latviešu draugiem.

Tātad atkal nonāci Amerikas latviešu sabiedrībā?

Deviņdesmitajos gados uz Čikāgu un tās apkārtni pārcēlās vairāki mani draugi no Garezera vidusskolas laikiem, kas strādāja dažādās nozarēs. Mēs sākām vairāk satikties, un ar laiku radās "Laimīgās stundas klubs" piektdienu vakaros, kuros reizēm sanāca kopā līdz pat simts latviešiem. Radās arī jaunas draudzības, un ir arī izveidojušās ģimenes, kuru iesākums meklējams "Laimīgās stundas klubā".

Vienā vai otrā veidā latviešu sabiedrībā biju iesaistīts katru dienu, bet 2014. gadā kopā ar domubiedru grupu nolēmām iesākt ikmēneša neformālas latviešu biznesa tīklošanās vakariņas. Mūsu mērķis bija ne tikai kopā labi pavadīt laiku, bet sākt sarunas par biznesu, iepazīstināt citus ar savu darba dzīvi. Pirmajā tikšanās reizē es pēkšņi sapratu, ka pie galda ir cilvēki, kurus es pazīstu visu savu dzīvi, bet man nav ne jausmas, ko viņi dara savā profesionālajā darba laukā. Latviešu sabiedrībā mēs nekad nerunājam par savu darbu! Mēs runājam par ģimeni, par draugiem, par kultūru, mēs atpūšamies viens otra sabiedrībā, bet mēs nekad nerunājam par biznesu!

Ar laiku šo neformālo vakariņu laikā atklājām, ka mūsu vidū ir cilvēki, kas var viens otram palīdzēt profesionālajā jomā – sākot ar juridiskiem padomiem, grāmatvedību, mārketinga tīklošanos un citiem.

Manā redzes laukā nonāca grāmata "Miljonārs blakus durvīs" (The Millionaire Next Door: The Surprising Secrets of America's Wealthy, 1996,Thomas J.Stanley). Grāmatā atradu analīzi par ekonomiski veiksmīgākajām nacionālajām minoritātēm ASV. Pirmajā vietā ir ebreji, bet otrajā vietā – latvieši! Man ir daudz ebreju draugu, un viņu kopiena, kas ir tik sekmīga, ļoti intensīvi strādā un darbojas kopā, izvēlas biznesā sadarboties ar ebreju minoritātes pārstāvjiem, tādā veidā viens otru atbalstot. To pašu mēs varam redzēt arī citu nacionālo grupu ietvaros, it īpaši, ja runa ir par Āzijas tautu pārstāvjiem – viņi patiesi darbojas kopā un atbalsta savas nācijas biznesus.

Un te nu mēs esam – latvieši, kas ir diezgan lieli individuālisti un par biznesu savā starpā nerunā, bet tomēr esam otrajā vietā ekonomisko panākumu rangā.

Liekas, ka tā ir tāda kultūras tradīcija. Kā panākt, lai latvieši sarunājas par biznesu un darba lietām savā starpā?

Man radās doma šīs neformālās "biznesa pusdienas" pārvērst par plašu latviešu tīklošanās organizāciju, lai mēs varētu sarunāties par biznesu, atrast latviešu uzņēmumus, profesionāļus un palīdzēt viens otram attīstīt mūsu biznesus. Man radās arī domubiedri – Andris Cukurs, Andris Velkme, Ēriks Kalniņš, Andrejs Johansons, Pēteris Freimanis, vēlāk pievienojās Ivars Slokenbergs. Mums bija cieša sadarbība ar Latvijas vēstniecību ASV un vēstnieku Andri Teikmani, kas mūs ļoti atbalstīja. Sākumā gribējām veidot tikai Čikāgas latviešu tirdzniecības palātu, bet vēstnieks Teikmanis ierosināja veidot Latvijas tirdzniecības palātu visas Amerikas mērogā, un mēs, protams, piekritām. 2017. gada oktobrī tika nodibināta Latvijas tirdzniecības palāta Amerikā (LTPA vai Latvian American Chamber of Commerce (LACC)) ar mājas lapas adresi "www.latvianchamber.com". Jāpiebilst, ka šajā organizācijā mēs visi strādājam brīvprātīgi, ziedojot savu laiku un zināšanas bez atlīdzības.

Pirmais lielais pasākums bija biznesa forums Čikāgā "Spotlight Latvia 2017", ko rīkojām sadarbībā ar Latvijas vēstniecību ASV, Latvijas Goda konsulu Čikāgā Robertu Blumbergu, Amerikas latviešu apvienību (ALA), un mums bija plašs atbalsts arī no Čikāgas latviešu sabiedrības.

ASV un Baltijas valstu biznesa samits 2018. gadā. No kr.: Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, LTPA valdes loceklis Andris Velkme, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, LTPA prezidents Mikus Kīns.

Kā jūs raksturotu – ar ko nodarbojas Latvijas tirdzniecības palāta Amerikā?

Gribu uzsvērt, ka LTPA ir ļoti atvērta organizācija. Palātas galvenais mērķis ir atbalstīt tās biedru uzņēmumus, veicināt zināšanu apmaiņu un tirdzniecību, kā arī izveidot jaunus biznesa kontaktus. Palāta pārstāv Amerikas latviešu uzņēmējus, uzņēmējus no Latvijas, kas vēlas veidot un paplašināt savu darbību Amerikā, mēs arī palīdzam ASV kompānijām, kas grib darboties Latvijā. Esam sākuši ļoti veiksmīgi sadarboties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ASV pārstāvniecības vadītāju Tomu Zvidriņu, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem ienākt Amerikas tirgū.

Mēs cenšamies izveidot arvien plašāku latviešu un latviešu izcelsmes profesionāļu tīklu, lai mēs varētu ieteikt viens otram labākos kontaktus, atrast vajadzīgus, noderīgus cilvēkus dažādās biznesa jomās. Ja jums vajag juristu – vērsieties pie latviešu izcelsmes jurista, ja jums vajag jebkura veida ārpakalpojumu – mums ir kontakti, mēs varam palīdzēt.

LTPA valde atrodas Čikāgā, atbilstoši iecerei, bet pārstāvji un atbalstītāji darbojas dažādās Amerikas pavalstīs. LTPA ir reģionālie direktori Bostonā, Ņujorkā, Mineapolē, Teksasā, Kolorado, Dienvidkalifornijā. Tomēr mēs gribētu reģionālo pārstāvju skaitu palielināt vismaz līdz piecpadsmit vai divdesmit cilvēkiem un grupām. Ļoti aktīva grupa izveidojās Denverā, kur darbojās Jānis Bergs, un tur notika otrais "Spotlight Latvia" forums 2018. gadā.

Kādi ir LTPA nākotnes plāni?

Esam sākuši domāt par atbalstu latviešu uzņēmumiem arī investīciju veidā. Mūsu pēdējais iecerētais projekts ir izveidot atbalsta fondu, kas varētu palīdzēt ar investīcijām tām latviešu kompānijām, kas vēlas darboties ASV. Jāpiebilst, ka mēs nebūsim biznesa inkubators, kas palīdz sākt darbu jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir atbalstīt stabilus uzņēmumus, kas vēlas paplašināt savu darbību Amerikas tirgū.

Mūsu nozīmīgākais gada notikums turpina būt Latvijas biznesa forums "Spotlight Latvia", kas bija ieplānots šī gada rudenī Losandželosā, bet tagad esam to pārcēluši uz 2021. gada septembri. Nākošo "Spotlight Latvia" plānojam rīkot Bostonā, jo LIAA, atver otru pārstāvniecību ASV Austrumu piekrastē, Bostonā, kas ir lieliski jaunumi! Bostonā aktīvi darbojas LTPA reģionālais direktors Lauris Lambergs, un ar viņu jau esam sākuši runāt par nākošo forumu.

Vēsturiski mums ir arī izcila sadarbība ar ALA. Lai gan ALA galvenie darbības virzieni ir latviskā kultūra un izglītība, tomēr mēs šajā sadarbībā pārstāvam latviešu sabiedrības biznesa intereses. Raugāmies uz priekšu, lai arvien veiksmīgāk sadarbotos ar Latvijas Goda konsuliem ASV, ar Pasaules brīvo latviešu apvienību, kā arī ar Amerikas – Latvijas tirdzniecības palātu Rīgā.

Kā esat darbojušies šogad, pandēmijas laikā?

Daudzas iesāktās lietas tika apstādinātas sakarā ar Covid-19. Tomēr pavasarī mēs ļoti ātrā tempā attīstījām savu virtuālo platformu un kopā ar Denveras grupu ik pa divām nedēļām noturējām "mini" biznesa forumus par dažādām tēmām. Piemēram, par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām, par nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā un tamlīdzīgām. Tomēr ar laiku mums visiem ir iestājies "Zoom nogurums", un mūsu vebināru apmeklējums sāka samazināties. Pašreiz vebinārus veidojam reizi mēnesī vai ik pa sešām nedēļām.

Mēs uzturam savu mājas lapu, kurā katrs mūs organizācijas biedrs var iepazīties ar citiem biedriem, saprast, kas ir viņu nodarbošanās, un ja nepieciešams kāds biznesa kontakts, to var atrast mūsu mājas lapā. Tātad pašreiz mūsu darbība notiek tikai virtuālā vidē, bet mēs esam aktīvi, valde tiekas vairākas reizes mēnesī, un veidojam plānus laikam, kad atkal varēsim atgriezties reālā pasaulē. Viens no šiem plāniem ir sākt publicēt mūsu jaunumu lapu, kurā stāstīsim arī mūsu "veiksmes stāstus". Mēs gribam attīstīt arī mentoru tīklu, kad studenti no Latvijas var atbraukt uz Ameriku un kādu laiku strādāt amerikāņu mentora vadībā.

Vai jūsu biedru skaits turpina pieaugt un ko jūs aicinātu būt par LTPA biedriem?

Biedru skaita ziņā mēs ne tuvu vēl neesam tur, kur mēs gribētu būt. Pašreiz mums ir ap 120 biedriem, bet mēs gribētu to palielināt vismaz līdz 500 vai 1000 biedriem. Mēs zinām, ka ASV ir desmitiem tūkstoši latviešu izcelsmes profesionāļi, un mēs gribētu viņus redzēt savu biedru vidū. Varbūt cilvēkiem nav īsti skaidrs, ko mēs darām un kas var būt par mūsu biedriem. Daži domā, ka viņi neder mūsu biedru vidū, jo viņu darbs un bizness nav saistīti ar Latviju. Es gribu teikt, šīs organizācijas jēga un būtība, un galvenais mērķis ir veicināt tās biedru uzņēmumu attīstību, zināšanu apmaiņu un tirdzniecību, kā arī izveidot jaunus personiskus un biznesa kontaktus. Pie mums vēršas daudzi uzņēmēji, kam mēs varam palīdzēt atrast pareizos kontaktus, palīdzēt saprast, kā uzņēmums var ienākt Amerikas tirgū, atrast profesionāļus, kas atkal var palīdzēt tālāk. Es teiktu: "Ja tev vajag izdarīt kādu darbu, meklē latviešu izcelsmes profesionāli! Dod darbu latvietim!"

Mēs vēlamies tālāk attīstīt Latvijas un ASV biznesa vidi, vēlamies izveidot attiecības ar līdzīgām organizācijām un citām diasporas sabiedrībām un valstīm, kurās tās atrodas, lai veicinātu šo starptautisko biznesa un tirdzniecības attīstību. Visus ilgos gadus pēc Otrā pasaules kara latviešu sabiedrība ASV ir vairāk domājusi par neatkarības atjaunošanu, kultūras un latviskās izglītības saglabāšanu. Tagad ir laiks domāt par Latvijas ekonomiskās vitalitātes un ilgdzīvotības nodrošināšanu.

Kā tu vērtē Latvijas ekonomisko situāciju pašreiz?

Latvija ir lieliska valsts ar lieliskām iespējām – perfekts novietojums starp Eiropu un tālāk visu ceļu līdz pat Ķīnai. "Rail Baltica" dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropu kļūs par lielu stimulu, Rīga ir pilsēta ar fantastiskām attīstības iespējām. Domāju, ka ekonomiskā ziņā Latvija darbojas veiksmīgi, un tas ir arī ļoti disciplinētas, labi izglītotas un uzņēmīgas sabiedrības nopelns. Mēs tikai vēl joprojām nerunājam par biznesu viens ar otru... Mēs individuāli esam tik veiksmīgi, sadarbosimies!