Foto: Publicitātes foto
Kā jau tas dzīvē notiek, tā bija sagadīšanās. Satikās trīs draugi ar ideju veidot e-apmācības materiālus un nodibināja kompāniju. Ap 2010. gadu ekonomiskās krīzes laikā partneri nolēma pievērsties citām lietām, savukārt Latvijā bija ļoti maz uzņēmumu, kam uzņēmuma pakalpojumi varētu būt noderīgi. Sākās aktīvs darbs ārzemju tirgos, un tā tas eksports pamazām "aizgāja". Saruna ar Kārli Sproģi, uzņēmumu "Fastercourse" un "Novitus" dibinātāju un īpašnieku, vienu no e-apmācības celmlaužiem Latvijā.

Kārli, zinu, ka uzņēmums "Fastercourse" veido, rada un pārdod izglītības materiālus starptautiskā tirgū, bet – ko tas īstenībā nozīmē?

Jā, (Kārlis smejas) lielākai daļai cilvēku nav skaidrības, kas ir e-apmācības produkti. E-apmācībā ir jāatšķir divas lietas: viens ir saturs, un otrs – platforma. Platforma nozīmē interneta vietni, kurā var ielogoties, un tad parādās šis saturs, kas ir apmācības. Platforma bieži vien dod iespēju arī komunicēt ar citiem studentiem.

E-apmācībā satura pasniegšanas veids atšķiras no klātienes apmācībām – tikai "PowerPoint" vai "pdf" materiāli nederēs, tas ir pārāk garlaicīgi. Uzņēmumi meklē veidu, kā pasniegt saturu interaktīvā formā – tās ir spēles, testi, interaktīvi uzdevumi, vārdu sakot, kaut kas "klikšķināms". Mēs nākam ar savu piedāvājumu interaktīvam saturam – mēs varam to uzprogrammēt un izveidot mūsdienīgu dizainu. Mūsu sagataves (templates) domāti cilvēkiem, kas nav ne programmētāji, ne dizaineri, bet viņiem ir jāpasniedz vai jāiemāca kāds kurss, un viņi to grib izdarīt interaktīvā veidā. Mūsu sagatavēs cilvēki ieliek iekšā savas bildes, savu tekstu vienkāršā "copy-paste" formā, un tā ir iespējams ļoti ātri izveidot interaktīvu saturu. Mums ir pieejamas sagataves arī spēlēm, testiem un citiem iespējamiem interaktīvās darbošanās veidiem. Sagatavēs var ielikt visdažādāko saturu.

Uzņēmumi un jūsu individuālie klienti strādā daudzpusīgos virzienos, kas prasa dažāda veida apmācības. Vai ir izdevies izveidot kādu standartizētu, plus mīnus visiem derīgu apmācības modeli?

Jā un nē. Mums ir ap 2000 sagatavēm. Tas nozīmē, ka ir iespēja izvēlēties. Mēs saviem klientiem arī sakām, ka neesam speciālisti nevienā jomā, bet mēs spējam palīdzēt klātienes apmācību pārnest virtuālā vidē jebkurā nozarē. Mēs arī pārdodam savas darba stundas kā konsultanti. Vispirms intervējam savu klientu, izpētām viņa apmācības materiālus un tad izstrādājam interaktīvu kursu specifiski klienta vajadzībām. Tomēr tas nenozīmē, ka mums jābūt speciālistiem tieši mūsu klienta darbības nišā.

Vai, sadarbojoties ar lielajiem korporatīvajiem uzņēmumiem, nākas izstrādāt šādus e-apmācības kursus specifiski klienta pasūtījumam?

Parasti šādiem uzņēmumiem ir atsevišķs apmācību departaments, ar cilvēkiem, kas tur strādā. Viņi ir tie, kas nopērk mūsu sagataves vai pasūta e-apmācību kursa izstrādi, jo tā viņi var efektīvāk un ātrāk veikt savu darbu. Sagatave ietaupa laiku, un laiks ir nauda. Lielie uzņēmumi tradicionāli grib apmācību dizainā savu logo, savu zīmolu, un mēs nodrošinām, ka viņi paši var to mainīt pēc vajadzības.

Kas ir jūsu klienti Eiropas un Amerikas tirgos?

Var teikt, ka ir trīs veidu klienti: e-apmācības aģentūras, lielie uzņēmumi ar tūkstošiem cilvēku, kas veido apmācību kursus saviem darbiniekiem, un individuāli klienti – cilvēki, kas pērk mūsu produktus, jo viņi paši veido kādu apmācības kursu. Šādu individuālu klientu mums ir vairāki simti.

Eiropā vēsturiski izveidojies tā, ka pārsvarā strādājam ar e-apmācības aģentūrām. Tomēr 2014. gadā izveidojām piedāvājumam paši savu produktu: e-apmācības sagataves, kas ir standartizēts produkts un ko var nopirkt tiešsaistē ar kredītkarti. Amerikā mēs strādājam tieši ar gala klientiem, kuri mūs ir atraduši caur mājas lapu un sagatavēm.

Mēs katru gadu augam, bet diezgan konstanti 7% mūsu klientu ir Latvijā un citur Baltijā.

Valsts ir ieguldījusi divus, trīs tūkstošus eiro uzņēmuma atbalstam, bet pretī nodokļos no šī viena klienta vien saņems ap divdesmit tūkstošiem eiro gadā. Tātad atdeve valstij ir apmēram desmit reizes lielāka par ieguldīto.
Kārlis Sproģis

Tavam uzņēmumam šovasar atkal pienācis klāt daudzsološs klients Amerikas tirgū. Vai vari vairāk pastāstīt par šo darījumu?

Pasūtījums Amerikā lielā mērā notika, pateicoties Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA) programmai, kas atbalsta jaunuzņēmumus. Pirms pāris gadiem mēs varējām atbraukt uz Ameriku un tikties ar saviem potenciālajiem klientiem. Mūsu sadarbība ir attīstījusies tā, ka tikai no šī viena lielā klienta ir apmēram 60 000 eiro liels apgrozījums gadā, un, neskatoties uz Covid-19 problēmām, mēs šogad atkal pārslēdzām līgumu. Domāju, ka to var minēt kā veiksmes stāstu LIAA programmai, kad valsts ir ieguldījusi divus, trīs tūkstošus eiro uzņēmuma atbalstam, bet pretī nodokļos no šī viena klienta vien saņems ap divdesmit tūkstošiem eiro gadā. Tātad atdeve valstij ir apmēram desmit reizes lielāka par ieguldīto. Pašreiz izstrādājam e-apmācības sagataves trīs lielām kompānijām, ar visiem trīs draudzējamies, esmu bijis aicināts arī prezentēt mūsu produktu viņu konferencēs.

Kā un kad radās doma veidot tieši e-apmācībai veltītu uzņēmumu?

Kā jau tas dzīvē notiek, tā bija sagadīšanās. Es pabeidzu Rīgas Ekonomisko augstskolu 2005. gadā, un, strādājot praksē, nodarbojos ar "Oracle" produktu pārdošanu. Ar video un dažādu testu palīdzību mācījos par "Oracle" produktiem, un man tas likās ļoti forši! Iedegos par šo ideju un nolēmu, ka vajadzētu pašam kaut ko tādu izveidot.

Vēsturiskajā 2007. gadā satikāmies trīs draugi ar ideju veidot e-apmācības materiālus un nodibinājām kompāniju "Novitus". Nevienam no mums nebija pieredzes, visi tikko no augstskolas. Lēnām mēģinājām paši izveidot saturu, bet pirmais klients mums parādījās pēc astoņiem mēnešiem.

Ap 2010. gadu mani partneri nolēma pievērsties citām lietām, un es atpirku viņu daļas. Tajā laikā pasaulē bija ekonomiskā krīze, un mēs redzējām, ka Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu, kam mūsu pakalpojumi varētu būt noderīgi. Sākām aktīvi strādāt ārzemju tirgos, mums radās klienti Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, un tā tas eksports pamazām "aizgāja".

Ap 2013. gadu sapratām, ka pasaulē ļoti aktīvi attīstās ātro e-apmācību izveide, un mēs uztaisījām savu produktu (apmācību sagataves) un ievada lapu, kas to apraksta un mēģina "noķert" klientu. Tā mēs "noķērām" Eiropas, Tuvo austrumu un Āfrikas "Coca Cola" pārstāvjus, un mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība.

Uzņēmumu "Fastercourse" nodibinājām 2014. gadā ar domu, ka šis zīmola nosaukums labāk uzrunās angliski runājošo tirgu, un arī likās drošāk no biznesa viedokļa strādāt divās kompānijās. Šobrīd varētu abas kompānijas apvienot, bet katrai no tām ir savi klienti. Visas mūsu mārketinga aktivitātes gan tiek orientētas tikai uz kompāniju "Fastercourse".

Mums bija ļoti daudz mēģinājumu, daudzi no tiem beidzās neveiksmīgi, bet daži "nostrādāja" – e-pasti, zvani, vēlāk tikšanās.
Kārlis Sproģis

Kā izdevās samērā nelielam uzņēmumam no Latvijas krīzes laikā ieinteresēt Skandināvijas, Lielbritānijas un vēlāk arī Amerikas klientus?

Mums bija ļoti daudz mēģinājumu, daudzi no tiem beidzās neveiksmīgi, bet daži "nostrādāja" – e-pasti, zvani, vēlāk tikšanās. Anglijā, piemēram, jau deviņus gadus braucu uz konferenci "Learning Technologies", kas katru gadu notiek Londonā, un ir lielākā šāda veida konference Eiropā. Esmu bijis arī uz dažām konferencēm Amerikā, visvairāk atmiņā palikusi "DevLearn", kas ir viena no lielākajām šīs nozares konferencēm pasaulē.

Kāpēc klienti jūs izvēlas?

Klientiem patīk mūsu produkta dizains un izstrādes kvalitāte, ar ko esam spējīgi konkurēt pasaules līmenī. Viņi paši nopērk šīs sagataves, sāk strādāt, un bieži vien pēc laika saprot, ka viņiem noderētu palīdzība. Piemēram, jāuztaisa nevis divi, bet divdesmit pieci kursi, un tad mēs veidojam e-apmācības sagataves, sekojot mūsu klientu korporatīvajam dizainam un vajadzībām. Pieredze mums ir, dizains un tā izstrāde – ļoti labi, un joprojām mēs to varam piedāvāt par konkurētspējīgām cenām. Mēs neesam lēti, nevienā brīdī, bet mēs arī spējam konkurēt.

Kā jūsu uzņēmumam ir veicies šogad, Covid-19 krīzes apstākļos?

Covid-19 apstākļos mūsu lielākais panākums ir tas, ka mūsu kompānijai ir palielinājies gada apgrozījums un mēs turpinām strādāt. Lielāko uzsvaru liekam uz digitālajiem produktiem, kas veido mūsu ieņēmumu galveno daļu. Mums ir klienti vairāk nekā 45 valstīs piecos kontinentos. Protams, mēs joprojām esam neliels uzņēmums, bet mēs esam piemērs tam, ka ir iespējams strādāt no jebkuras vietas.

Kad sākās Covid-19, ar ģimeni pārvācāmies uz laukiem un pēdējos trīs mēnešus esmu strādājis no Latvijas mazpilsētas. Visi kolēģi tāpat ir strādājuši un vēl joprojām strādā attālināti. Tajā ir sava burvība, ka varu strādāt no jebkuras vietas un tikties ar klientiem, kas arī atrodas jebkurā vietā. Piemēram, katru nedēļu runāju ar klientu, kas atrodas Amerikā, Sanfrancisko. Atskaitot laika zonas, vispār nav nekādu problēmu.

Mēs dzīvojam globalizētā pasaulē. Sākoties Covid-19 situācijai, esam sapratuši, ka iespējas ir lielākas nekā jebkad. Iepriekš mēs asi izjutām to, ka atrodamies otrā pasaules galā no mūsu klientiem. Citus apmācību izstrādātājus mūsu iespējamie klienti varēja satikt uz vietas, kaut vai aiziet iedzert kafiju vai alu. Šobrīd vietējie izstrādātāji ir tieši tikpat neaizsniedzami kā mēs, jo arī viņi nevar satikties.

Krīzes apstākļos, kad naudas līdzekļi ir ierobežoti, korporatīvā apmācība varbūt ir pirmā, no kā uzņēmumi atteiksies taupības dēļ. No otras puses, daudzas lietas, kas notika klātienē, tagad notiek virtuālā veidā. Man šķiet, ka šī pandēmija ir radījusi lielu grūdienu korporācijām pāriet uz virtuālo apmācību saturu. Karantīnas apstākļos ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums varētu turpināt apmācības virtuālā vidē.

Covid-19 problēma, visticamāk, tik ātri nebeigsies, un daudzas mācību iestādes domā nākošgad turpināt apmācības attālināti. Vai tavam uzņēmumam veidojas sadarbība ar mācību iestādēm – skolām, augstskolām?

Mēs neesam daudz strādājuši ar mācību iestādēm, bet mūsu sagataves pērk arī lielās universitātes un piepilda ar savu saturu. Problēma parasti ir tā, ka mācību iestādēm ir ļoti daudz satura. Mēs arī esam tikušies ar vienu universitāti Latvijā, kad sākās pandēmija. Viņu mācību saturs ir simtiem stundas, bet, lai izveidotu vienu stundu interaktīva satura bez standarta sagataves, vajag 60 stundas darba. Izmantojot sagataves, vienu stundu satura varētu izveidot 20 stundās. Tas jebkurā gadījumā ir kosmisks cipars un ļoti dārgi. Universitātes izvēlas vidusceļu – viņiem ir platforma, video konferences ar "Zoom" vai citā vidē, un tad viņi liek savā platformā testus. Tas izmaksu ziņā ir daudz draudzīgāks veids, un domāju, ka tā viņi arī strādās.

Nu ... nekas jau nav grūti, ja smagi strādā. Lielākais izaicinājums ir tas, ka gribu pierādīt, ka mēs Latvijā varam izveidot konkurētspējīgu uzņēmumu pasaules tirgū.
Kārlis Sproģis

Kas ir lielākais izaicinājums un grūtības strādājot e-apmācības laukā?

Nu ... nekas jau nav grūti, ja smagi strādā. Lielākais izaicinājums ir tas, ka gribu pierādīt, ka mēs Latvijā varam izveidot konkurētspējīgu uzņēmumu pasaules tirgū. Tas ir tāds kā spīts, vēlme apliecināt, ka neesam sliktāki, tieši otrādi – daudz kur esam labāki kā citi.

Mani iepriecina tas, ka esam panākuši arvien lielāku neatkarību, jo mums ir simtiem klientu, kas pērk mūsu digitālos produktus. Mēs esam izveidojuši produktu, kas mums pašiem patīk, kas ir moderns, mūsdienīgs, inovatīvs. Ja kāds to nopērk, mēs esam ļoti priecīgi. Tas ir pretstatā tam kā bija agrāk, kad vairāk strādājām ar aģentūrām, sekojot viņu nosacījumiem. Tas ir lielākais gandarījums, ka varam būt patstāvīgi, varam attīstīties un augt. E-apmācību industrija ir ļoti šaura niša, mūsu nav daudz. Visi "lielie spēlētāji" mūs pazīst.

Cik tad kompāniju šajā virzienā darbojas?

Ar sagatavēm strādā tikai kādi pieci-seši uzņēmumi pasaulē. Ar e-kursu izstrādi gan nodarbojas simtiem tūkstošu cilvēku, Amerikā ir arī profesija "apmācību satura izstrādātājs" (instructional designer).

Tehnoloģijas mūsdienu pasaulē mainās zibens ātrumā. Kas jums pašiem ļauj "turēties laikam līdzi" un sekot nemitīgajai tehnoloģiju attīstībai?

Mums ir ļoti laba komanda, mēs strādājam tā, lai darbiniekiem šeit patiktu un būtu arī laiks sekot līdzi pasaules tendencēm. Visi esam orientēti uz digitālo vidi un savā starpā padalāmies ar jaunumiem, kas mums liekas interesanti un patīk.

Kas, tavuprāt, ir svarīgākais, lai izveidotu labas ilgtermiņa attiecības kā ar darbiniekiem, tā klientiem?

Domāju, ka viss bizness balstās uz attiecībām. Tās ir attiecības ar kolēģiem, ar klientiem, ar piegādātājiem. Tas atšķir ilgdzīvotājus biznesā no neilgdzīvotājiem. Protams, ir arī veiksmes faktors, bet mūsu princips vienmēr bijis orientēts uz ilgtermiņa attiecībām – ne tikai nopelnīt naudu, bet izveidot uzņēmumu, kas attīstās un dod kādu pievienoto vērtību visiem, kas tajā iesaistīti. Otra lieta, ko gribu minēt – ir jābūt gatavam darīt "visu ko", jāapbruņojas ar pacietību un vismaz sākumā noteikti jābūt elastīgam, lai "uzķertu" klienta vajadzību.

Klientiem ir jābūt sajūtai, ka mums rūp viņu intereses. Katram var gadīties kļūdas, un būs projekti, kas iesākumā nesanāks. Ja mēs ar darbiem pierādām, ka mums rūp, tad klienti to saprot, un mēs veiksmīgi turpinām sadarbību.

Darbiniekiem savukārt svarīgākais ir konkurētspējīgs atalgojums, uzticēšanās, cieņa vienam pret otru.

Strādājot digitālā vidē, droši vien, iznāk pavadīt garas stundas pie datora. Ko tu dari tad, kad beidzot tiec vaļa no ekrāna, un vai tu par to priecājies vai arī tev pietrūkst šis ekrāns?

Ekrāns man nepietrūkst. Man ir divi mazi bērni, un brīvo laiku cenšos pavadīt ar ģimeni. Mazliet sportoju, braucam ar riteņiem, skrienam, šovasar mācāmies sērfot, un redzēsim, vai tas paliks kā pastāvīgs vaļasprieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!