ES dalībvalstis 2019. gadā neiekasēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus 134 miljardu eiro apmērā, liecina jaunais Eiropas Komisijas ziņojums. Latvija nav iekasējusi PVN 237 miljonu eiro apmērā jeb 8,3%.
Šis skaitlis atspoguļo ieņēmumu zaudējumus, kuru iemesls ir krāpšana PVN jomā un izvairīšanās no PVN maksāšanas, PVN apiešana un nodokļu optimizācijas prakse, bankroti un finanšu maksātnespējas gadījumi, kā arī nepareizi aprēķini un administratīvas kļūdas. Lai arī no dažiem ieņēmumu zaudējumiem nav iespējams izvairīties, izlēmīga rīcība un mērķtiecīga politika varētu panākt reālus rezultātus, it īpaši atbilstības nodrošināšanas jomā.
Nominālā izteiksmē kopējais ES PVN iztrūkums samazinājās par gandrīz 6,6 miljardiem eiro, 2019. gadā sasniedzot 134 miljardus eiro, kas ir uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējā gada samazinājumu 4,6 miljardu eiro apmērā. Lai arī kopējā PVN iztrūkuma rādītājs laikposmā no 2015. gada līdz 2019. gadam ir uzlabojies, joprojām pilnā mērā nav zināma Covid-19 pandēmijas ietekme uz patērētāju pieprasījumu un attiecīgi uz PVN ieņēmumiem 2020. gadā.
2019. gadā Rumānijā reģistrēta lielākā neatbilstība un PVN iztrūkums valsts līmenī: 2019. gadā netika iekasēti 34,9 % no PVN ieņēmumiem, tai sekoja Grieķija (25,8 %) un Malta (23,5 %). Mazākais iztrūkums tika novērots Horvātijā (1,0 %), Zviedrijā (1,4 %) un Kiprā (2,7 %). Absolūtā izteiksmē lielākā neatbilstība un PVN iztrūkums tika reģistrēts Itālijā (30,1 miljards eiro) un Vācijā (23,4 miljardi eiro).
Lietuva 2019. gadā nav iekasējusi PVN 1,0 miljarda eiro apmērā jeb 21,4%, savukārt Igaunija - 116 miljonu eiro apmērā jeb 4,5%.
Neiekasētiem PVN ieņēmumiem ir īpaši negatīva ietekme uz valdības izdevumiem par sabiedriskajiem labumiem un pakalpojumiem, kas ir nepieciešami mums visiem, piemēram, skolas, slimnīcas un transports. PVN iztrūkums varētu arī izrādīties izdevīgs, jo dalībvalstis cenšas segt parādus, kas radušies sākotnējās atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas laikā, vai palielināt savas finansēšanas ieceres klimata jomā.
"Neraugoties uz pēdējo gadu laikā novēroto pozitīvo tendenci, PVN iztrūkums joprojām ir nozīmīga problēma – it īpaši ņemot vērā milzīgās ieguldījumu vajadzības, kuras mūsu dalībvalstīm būs jārisina turpmākajos gados. Šā gada rādītājs nozīmē to, ka ik sekundi tiek zaudēti 4000 eiro. Tie ir nepieņemami zaudējumi valstu budžetos, un tas nozīmē, ka tad, kad ir jāmaksā par vitāli svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, iztrūkumu nākas segt parastajiem cilvēkiem un uzņēmumiem citu nodokļu veidā. Mums ir kopīgi jāvēršas pret krāpšanu PVN jomā, kas ir smags noziedzīgs nodarījums un tieši samazina līdzekļus mūsu patērētāju makos, grauj mūsu labklājības sistēmas un izsmeļ valstu budžetus," teic ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Lielākajā daļā dalībvalstu PVN iztrūkuma absolūtais ikgadējais izmaiņu rādītājs bija zemāks par 2 procentpunktiem. Kopumā PVN iztrūkuma daļa samazinājās 18 dalībvalstīs. Sekojot Horvātijai un Kiprai, visbūtiskākais PVN iztrūkuma samazinājums bija Grieķijā, Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā (rādītājs šajās četrās valstīs: starp -3,2 un -2,2 procentpunktiem). Zviedrija, Somija un Igaunija bija veiksmīgas no cita viedokļa: šajās valstīs nodokļu iestādes vairāku gadu garumā ir veiksmīgi ierobežojušas PVN ieņēmumu zudumus līdz mazāk par 5 % no maksājamā PVN. Lielākais PVN iztrūkuma pieaugums bija vērojams Maltā (+5,4 procentpunkti), Slovēnijā (+3 procentpunkti) un Rumānijā (+2,3 procentpunkti).
