Lietuvas likvidējamā banka "Snoras", kas ir likvidējamās "Latvijas krājbankas" mātesbanka, vērsusies tiesā Šveicē, prasot piedzīt 335,2 miljonus eiro no Šveices bankas "Julius Baer" saistībā ar aizdomām, ka šī banka nenovērsa "Snoras" aktīvu piesavināšanos.
"Snoras" bankrota administrators Gintars Adomonis ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka novembrī iesniedzis prasību tiesā Ženēvā un 7. janvārī tā pieņemta izskatīšanai. Tagad "Julius Baer" noteiktā termiņā ir jāsniedz savas atbildes.
Viņš sacīja, ka pastāv aizdomas, ka bijušie "Snoras" akcionāri Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks izmantoja "Julius Baer" un citas bankas ārvalstīs, lai piesavinātos "Snoras" aktīvus.
2009. gadā lieli "Snoras" aktīvi, tostarp akcijas un finanšu līdzekļi, no "Snoras" pārskaitīti uz Lietuvas bankas vārdā atvērtu kontu "Julius Baer". Aktīvus vēlāk izmantoja kā ķīlu "Julius Baer" izsniegtiem aizdevumiem ar Antonovu un Baranausku saistītām ārzonu firmām, klāstīja Adomonis.
"Visu šo laiku "Julius Baer" darbinieki periodiski apstiprināja "Snoras" un bankas auditoriem, ka "Julius Baer" glabātie aktīvi nav ķīla, lai gan tas neatbilda patiesībai. Balstoties uz tādu informāciju, "Snoras" turpināja "Julius Baer" esošos aktīvus iekļaut savā grāmatvedībā," bankrota administrators stāstīja.
Kad ar Antonovu un Baranausku saistītās ārzonas kompānijas neatmaksāja kredītus un "Snoras" noteica moratoriju, "Julius Baer" izmantoja ķīlu aizdevumu atgūšanai.
"Tādas rīcības rezultātā "Snoras" zaudēja aktīvus 290 miljonu eiro vērtībā, un "Julius Baer" palīdzēja tās akcionāriem šajā shēmā piesavināties aktīvus. 2018. gada decembrī apelāciju tiesa Šveicē atzina "Julius Baer" darbinieku Aleksandru Šesterikovu par vainīgu dokumentu viltošanā," Adomonis teica.
Sākotnēji "Snoras" mēģināja zaudējumus no "Julius Baer" piedzīt Lietuvā, bet valsts Augstākā tiesa 2018. gada oktobrī secināja, ka tiesa Lietuvā nevar izskatīt šādu lietu, tādēļ nolemts vērsties tiesā Šveicē.
Jau vēstīts, ka pērn decembrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi izskatīšanai tiesā lietu pret likvidējamās bankas "Snoras" bijušajiem akcionāriem un vadītājiem.
Lietā, kuras materiāli apkopoti 517 sējumos, apsūdzēti bankas bijušie vadītāji un akcionāri Antonovs un Baranausks, kas abi atrodas Krievijā, kur Antonovam ir piespriests cietumsods par krāpniecību bankā "Sovetskij". Viņi tiks tiesāti neklātienē.
Abi bijušie baņķieri tiek apsūdzēti par "Snoras" aktīvu piesavināšanos un izšķiešanu lielā apmērā, noziedzīgu bankrotu, nelegāli iegūtu aktīvu legalizāciju, krāpniecisku bankas grāmatvedību, sava stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu.
Lietuvas valdība nacionalizēja "Snoras" un apturēja bankas darbību 2011. gada novembrī, bažījoties par šīs bankas stāvokli. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Arī "Latvijas krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts apmēram 100 miljonu latu (140 miljonu eiro) iztrūkums, un 2011. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.
Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011. gada 22. novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības orderi, bet, kad Lielbritānijas tiesa 2015. gadā nolēma viņus izdot Lietuvai, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju, kas atteikusies Lietuvai sniegt tiesisko palīdzību šajā lietā. Antonovs ir Krievijas pilsonis, bet Baranausks - Lietuvas pilsonis, kuram Krievijā piešķirts bēgļa statuss.
Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas uzskata, ka no 2008. gada rudens līdz 2011. gada vasarai ir notikuši 35 pārskaitījumi no pieciem līdz 74 miljoniem eiro, kuros "Snoras" nauda un vērtspapīri nonāca privātos kontos Šveices bankās.
Vēl tiek uzskatīts, ka divas liela apjoma nelegālas transakcijas ar "Snoras" aktīviem notikušas no 2009. gada līdz 2011. gadam.
