Kad Krievijas dīzeļdegviela nav Krievijas dīzeļdegviela? Atbilde ir – kad lielākā Eiropas naftas kompānija "Shell Plc" pārvērš to par "Latvijas maisījumu". Āķis slēpjas tajā, tirgojot apjomus, piemēram, barelu, kurā 49,99% dīzeļdegvielas nāk no Krievijas, "Shell" skatījumā, kamēr pārējie 50,01% tiek iegūti citur, degviela tehniski nav Krievijas izcelsmes.
Šāds gājiens ir pamatā plaukstošam un necaurskatāmam jauktas Krievijas dīzeļdegvielas un citu naftas produktu tirgum, kas ir viens no daudzajiem, ko naftas kompānijas un tirgotāji izmanto, lai saglabātu Krievijas energoizejvielu plūsmas Eiropā, vienlaikus apmierinot sabiedrisko domu, kas pieprasa izbeigt Vladimira Putina kara mašīnas subsidēšanu.
Tā kā Eiropa vairs nepiemēro nekādus ierobežojumus vai sodus Krievijas naftas, gāzes vai ogļu iegādei, jaunā maisījuma pārdošana ir pilnīgi likumīga. "Shell" un citi uzņēmumi, pilnībā ievērojot Eiropas noteikumus, var iegādāties 100% Krievijas izcelsmes kravas. Taču sajaukšana ir ērts rīks uzņēmumiem, lai publiski pateiktu vienu lietu (pakāpeniski izbeigtu Krievijas izejvielu iepirkšanu) un darītu citu (iegādātos daudz Krievijas izejvielu). "Shell" gadījumā uzņēmums ir grozījis tā sauktos vispārējos līgumu noteikumus un nosacījumus, lai atļautu Krievijas naftas produktu jaukšanu.
Līdz ar to naftas tirgū ir parādījies "Latvijas maisījums" - jauna dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar kaut ko citu. Šajā gadījumā tirdzniecība notiek no Primorskas, Krievijas naftas eksporta pilsētas netālu no Sanktpēterburgas, uz Ventspili, Latvijas ostu, kurā ir liels naftas terminālis un kapacitāte. Ventspilī notiek sajaukšana. Ir arī daudz citu vietu, kur notiek sajaukšana, tostarp Nīderlandē un atklātā jūrā, ko tirgotāji sauc par pārsūtīšanu no kuģa uz kuģi. Daudziem "Latvijas maisījums" ir vienkārši termins jebkuram maisījumam, kas satur Krievijas naftas produktus neatkarīgi no tā, kur notika maisīšana.
"Latvijas maisījums" ir atgādinājums par līdzīgām aizmugures durvīm tirdzniecībā ar sankcijām pakļauto Irānas un Venecuēlas jēlnaftu, kas gadiem ilgi Tālajos Austrumos tika piedāvāta kā "Malaizijas maisījums" vai "Singapūras maisījums". Tomēr "Shell" stratēģija nav bezriska. Uzņēmums pagājušajā mēnesī bija spiests atvainoties pēc tam, kad iegādājās vienu Krievijas Urālu jēlnaftas kravu par zemu cenu, izraisot sašutumu, kā rezultātā Ukrainas ārlietu ministrs apsūdzēja uzņēmumu peļņas gūšanā ar ukraiņu asinīm.
Sekojošā paziņojumā "Shell" informēja, ka ir sācis "pakāpeniski nepirkt Krievijas naftas produktus" un ka "nekavējoties pārtrauc Krievijas jēlnaftas iepirkšanu biržā".
Kamēr "Shell" ir izvēlējies tirgot Krievijas naftas produktus, kas satur līdz 49,99% Krievijas dīzeļdegvielas, citi tā nav rīkojušies. Francijas "TotalEnergies" noteicis, ka saskaņā ar uzņēmuma atjauninātajiem vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem neviena krava "pilnībā vai daļēji" nedrīkst būt Krievijas izcelsmes. Spānijas "Repsol" ir līdzīgi noteikumi, kas aizliedz jebkādas Krievijas izejvielas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, atgādina "Bloomberg".
Tomēr ir arī citas nepilnības – atkal visas likumīgas. Piemēram, birža "Intercontinental Exchange Inc." ļauj tirgot Krievijas dīzeļdegvielu saskaņā ar tā gāzes/naftas līgumu. Pagājušajā nedēļā birža atgādināja tirgotājiem, ka Antverpenes, Roterdamas un Amsterdamas reģionā var piegādāt "jebkuras izcelsmes produktu". Līdz ar to tirgotāji var piegādāt Krievijas dīzeļdegvielu, vienlaikus ievērojot ES noteikumus.
Nepilnības un aizmugures durvis atgādina par to, kāpēc sankcijas ir grūti īstenot. Un, ja sankcijas netiek noteiktas valstiskā līmenī, bet faktiski uzņēmumi uzliek tās sev pašiem, tas paver iespējas uzņēmumiem rīkoties tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu. Rezultāts? Krievija turpina pārdot savu fosilo kurināmo un pelnīt naudu. Arī Eiropa gūst labumu no lielāka dīzeļdegvielas piedāvājuma un zemākām enerģijas cenām. Morālais jautājums gaida savu aprēķinu, norāda "Bloomberg".
