Igaunijā līdz 2021. gadam pensiju otrais līmenis, tāpat kā Latvijā, bija obligāts. Taču globālās pandēmijas otrajā gadā politiķi lēma to mainīt un ļāva iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu. “Delfi.ee” tolaik vēstīja, ka apmēram 150 tūkstoši igauņu pieņēma lēmumu šo naudu izņemt. Igaunijas Finanšu ministrijas dati liecināja, ka 2021. gada septembrī no pensiju otrā līmeņa tika izskaitīti 1,34 miljardi eiro.
Lietuvieši, pieredzot augsto inflāciju un 2022. gada finanšu pasaules zaudējumus, neapmierināti ar automātisko iekļaušanu pensiju otrajā līmenī, nu ir sākuši apspriest, vai nebūtu jāseko igauņu piemēram.
Zaudē naudu
Lietuvā otro pensiju līmeni veido 3% no iedzīvotāja atalgojuma un 1,5%, ko piemaksā valsts no vidējās algas. Tomēr, kā raksta “Delfi.lt”, pēdējos mēnešos arī Lietuvā ir aktualizējies jautājums, vai nav nepieciešams veikt pensiju reformu, kas ļautu iedzīvotājiem piekļūt otrajā pensiju līmenī uzkrātajai naudai, nesasniedzot pensionēšanās vecumu. Citi savukārt iesaka ļaut atteikties un pieteikties pensiju 2. līmenim brīvprātīgi. Iedzīvotāji ir arī neapmierināti, ka, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ja tiek turpināts strādāt, nav iespējams piekļūt savai uzkrātajai naudai.
Kāda Lietuvas “Delfi” lasītāja vēstulē medijam norādījusi, ka viņa strādājot turpina katru mēnesi maksāt naudu pensijas otrajā līmenī, bet investīciju pārvaldnieki ir zaudējuši ap 400 eiro, 2022. gadā finanšu tirgiem ciešot zaudējumus.
