Kā žurnālistiem stāstīja ministre, karš Ukrainā un atbildes pasākumi, pandēmija un citi faktori var veidot peļņu, kuru bankas pašas negaida un kas nav saistīta ar to biznesa lēmumiem.
"Tādēļ mēs uzraugām situāciju, un, ja tā nemainīsies, mēs izvērtēsim iespējas tādu neatbilstību banku peļņā atrisināt ar fiskāliem pasākumiem," viņa paziņoja.
Skaiste teica, ka tādi piemēri ir jau citās valstīs, un Lietuva varētu ieviest solidaritātes nodevas banku sektoram uz laiku, "kamēr saglabājas ārkārtēji apstākļi".
Lēmums tiktu koordinēts ar Lietuvas centrālo banku, lai nodrošinātu, ka tam nav negatīvas ietekmes uz banku darbību un finanšu stabilitāti, piebilda ministre.
Skaiste norādīja, ka papildu budžeta ieņēmumus no banku virspeļņas varētu novirzīt aizsardzībai, jo saistībā ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā arī Lietuvai ir papildu neplānoti izdevumi aizsardzības jomā, kā arī jāinvestē aizsardzībā un sabiedroto spēku uzņemšanā.
Arī Lietuvas centrālās bankas prezidents Ģedimins Šimkus atzina, ka tiek apspriestas iespējas, kā ierobežot banku virspeļņu un mudināt tās palielināt noguldījumu procentu likmes.
Finanšu ministres ieceri kā pārsteidzīgu raksturoja Lietuvas Banku asociācijas prezidente Eivile Čipkute, kura uzsvēra, ka ir pāragri spekulēt par iespējamiem banku sektora finanšu rādītājiem 2023. gadā, jo tos var ietekmēt dažādi ģeopolitiski un makroekonomiski faktori.
Viņa atgādināja, ka bankas kopš 2020. gada Lietuvā maksā 20% uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir par pieciem procenta punktiem vairāk nekā standarta likme uzņēmuma ienākuma nodoklim.
Vienlaikus Banku asociācijas prezidente norādīja, ka ministres ieceres par banku sektora darbību ir jāizvērtē.
Jaunākie centrālās bankas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos Lietuvas banku kopējā peļņa bija 343,4 miljoni eiro, kas ir par 38,9% vairāk nekā 2021.gada janvārī-septembrī. Pielāgojot datus "Revolut Group" reorganizācijai, Lietuvas banku sektora peļņa aplūkotajā periodā bija 323,6 miljoni eiro jeb par 29,2% lielāka nekā pirms gada.
