Foto: DELFI.lt

Krievijas draudi saistībā ar atsevišķu preču tranzīta uz Kaļiņingradas apgabalu aizliegumu nav uztverami nopietni, paziņojusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, uzsverot, ka Lietuva ir ieguvusi neatkarību no Krievijas, jo "nepērk nedz Krievijas elektrību, nedz gāzi".

"Skaidrs, ka kiberuzbrukumi nepalīdz vispārējai un investīciju videi, tomēr mēs esam pieraduši pie tā, kā viņi rīkojas," Krievijas darbības žurnālistiem ministre komentēja pirmdien pēc Lietuvas kosmosa sektora prezentācijas Viļņā.

Kā sacīja Armonaite, Krievija saistībā ar apturēto tranzītu varētu izdarīt spiedienu nevis uz Lietuvu, bet uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piemēram, Vāciju.

Krievija "varētu izdarīt spiedienu uz citām valstīm, kuras ir vairāk atkarīgas no Krievijas energoresursiem, piemēram, Vāciju vai citām. Tomēr mēs neprognozējam tiešas ekonomikas sekas, jo Lietuvai pašlaik nav būtisku ekonomikas attiecību" ar kaimiņvalsti, klāstīja ministre.

Svētdien beidzās pārejas periods ES sankciju pret Krieviju piektajai paketei, kas nozīmē, ka spēkā stājās tranzīta caur Lietuvu uz Kaļiņingradas apgabalu aizliegums cementam, alkoholam un vairākām citām preču grupām.

Jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. 10.jūlijā tam pievienojās cements un alkohols, 10. augustā – ogles un 5.decembrī naftas produkti. Kad spēkā būs visas sankcijas, tām pakļauta būs apmēram puse no Krievijas kravām uz Kaļiņingradas apgabalu.

Pasažieru un pārtikas pārvadājumi nav traucēti, kā arī bez ierobežojumiem turpinās gaisa un jūras satiksme uz Kaļiņingradas apgabalu.

Krievija ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Lietuvai, jo Maskavas vērtējumā, Lietuvas aizliegums nozīmē Kaļiņingradas blokādi, bet līdz šim tie nav konkretizēti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!