Lietuvas startapi izraujas blokķēdēs; meklē savu 'Arvīdu Saboni'
Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Vērojot Baltijas jaunuzņēmumu vidi kopumā, jūtams, cik ļoti industrija ir attīstījusies pēdējo pāris gadu laikā. Vienlaikus jaunuzņēmumu vide Lietuvā un Latvijā ir samērā līdzīgā situācijā, tomēr mūsu dienvidu kaimiņi bijuši īpaši aktīvi, darbojoties ar blokķēdes tehnoloģiju. Portāls “Delfi” vērtē Lietuvas jaunuzņēmumu vides attīstību un nākotnes perspektīvas, turpinot rakstu sēriju par jaunuzņēmumu vidi Baltijas valstīs.

Iespējams, lielā daļā Latvijas sabiedrības Igaunijas jaunuzņēmumi ir pazīstamāki – "TransferWise", "Taxify" un citi, kas ir sasnieguši ievērojamu apgrozījumu, klientu skaitu, piesaistījuši būtiskas investīcijas un spējuši naudas plūsmu iegriezt pozitīvā virzienā. Tomēr arī, piemēram, lietuviešu "Vinted" ir pazīstams plašajā pasaulē, gadu gaitā jaunuzņēmums ir piesaistījis ap 50 miljonu eiro investīcijas. "Vinted" – lietoto apģērbu un aksesuāru tirdzniecības platforma – ir lietuviešu Mildas Mitkutes un Justa Janauska izlolots projekts.

Lietuvas jaunuzņēmumi pērn investīcijās ir piesaistījuši 18,5 miljonus eiro, un, lai arī tā ir būtiska atkāpe no 2014.–2015. gada rekordiem, kad investīciju apjoms gadā bija sasniedzis 45–46 miljonus eiro, "Startup Lithuania" pārstāve Živile Maldeikīte vērtē, ka Lietuvas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti labā kondīcijā. Skatoties no šodienas punkta, sagaidāma turpmāka izaugsme. Turklāt vairāki labi pazīstami Lietuvas jaunuzņēmumi tuvākajā laikā varētu piesaistīt papildu investīcijas.

Runājot par investīciju apjomu jaunuzņēmumu vidē, skarbāks savā viedoklī ir "Revolut" uzņēmējdarbības attīstības vadītājs Andris Bičeika, kas pazīstams "fintech" vidē un darbojies tādos jaunuzņēmumos kā "Mobassurane", "CityBee", "TransferGo". Viņaprāt, 18 miljoni eiro ir ļoti mazs skaitlis – īstenībā piliens jūrā. "Investīcijām būtu jābūt vismaz 10 reizes lielākām, pašreizējie apjomi pat nav salīdzināmi ar iespēto Lietuvai tuvajās valstīs – Igaunijā un Polijā. Līdz ar to, protams, jaunuzņēmumu videi ir potenciāls augt un attīstīties. Ceru, ka šobrīd pastāvošā tendence, kad cilvēki pamet korporatīvo pasauli, lai veidotu un radītu kaut ko savu, turpināsies," teic Bičeika.

Orientējas uz blokķēdes tehnoloģiju

Lietuvas jaunuzņēmumu vide joprojām sastopas ar līdzīgām problēmām kā Latvijā, un "TechChill" izpilddirektore Kristīne Korņilova vērtē, ka lielākā problēma ir vispārējā sabiedrības attieksme, pieredzes trūkums šajā industrijā un vāji attīstīts globālais kontaktu tīkls. Viņa atzīmē, ka Lietuvā pēdējā laikā ļoti straujus investīciju piesaistes tempus sasnieguši blokķēdes tehnoloģiju jaunuzņēmumi, jo īpaši kriptoaktīvu risinājumu izstrādes jomā. Tas noteikti pozitīvi ietekmē kopējo piesaistīto investīciju apmēru. "Lietuvas jaunuzņēmumi īpaši aktīvi piesaista investīcijas caur sākotnējo monētu piedāvājumu (ICO), ir vērts pievērst uzmanību tādiem blokķēdes tehnoloģiju jaunuzņēmumiem kā "Bankera", "Monetha", "CarVertical", "Bitdegree", "WePower"," norāda Maldeikīte.

Papildus tam Lietuvā šogad izveidots "LitBan" (Lietuvas Biznesa eņģeļu tīkls), kas pulcē biznesa eņģeļus vienuviet un iepazīstina ar veiksmīgākajiem un konkurētspējīgākajiem uzņēmējiem. "Līdz šim Lietuvas jaunuzņēmumu vidē trūka investīciju to agrīnajā stadijā, līdz ar to bija grūtāk dibināt jaunus uzņēmumus, cilvēki bija nedrošāki. Tagad, nodibinot "LitBan" un 2019. gada sākumā darbu sākot diviem jauniem akselerācijas (pirmssēklas) fondiem, problēma tiks atrisināta," uzskata Maldeikīte. Viņa stāsta, ka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju Lietuvā tiek strādāts pie nodokļu atvieglojumiem jaunuzņēmumiem, kas varētu stāties spēkā jau šogad.

Fondi būtībā ir kā skābeklis jaunuzņēmumiem, lai tie varētu izdzīvot. Bičeikas ieskatā, Lietuvas jaunuzņēmumu vidē pozitīvs faktors ir naudas plūsma sēklas, pirmssēklas, agrīnās stadijas investīciju posmiem, kas nāk no "Practica Capital", "Nextury Ventures", "Open Circle Capital" un līdzīgām investīciju kompānijām. Nostiprinot pieeju naudai un vēlmi atbalstīt izaugsmi, šie fondi ir padarījuši uzņēmējdarbību par iekārojamu nodarbi un pieejamu gandrīz ikvienam.

Trūkst IT speciālistu

Līdzīgi kā citās valstīs, arī Lietuvā ir jūtams IT speciālistu trūkums. "Lai arī jaunos cilvēkos joprojām ir dzirkstele uzsākt savu biznesu, vērojams IT profesionāļu trūkums, ko noteic lielās kompānijas, ņemot darbā lielu skaitu nozares speciālistu," teic Maldeikīte, piebilstot, ka pie šiem jautājumiem ir jāstrādā, tāpat trūkst biznesa izglītības skolu. Savukārt Bičeika diskusiju sāk ar jautājumu, kāpēc gan jauniem cilvēkiem vispār vajadzētu būvēt savu biznesu. Viņš dalās pats ar savu personīgo pieredzi: "Kaut arī es neuzbūvēju "Revolut", pievienojos uzņēmumam ļoti agrīnā stadijā, līdz tam biju strādājis ar pieciem citiem jaunuzņēmumiem. Kad studenti absolvē augstskolu, viņi ir burās un domā, ka var mainīt pasauli, bet īstenībā šiem jaunajiem cilvēkiem nav ne jausmas par to, kā strādā biznesa pasaule. Gadu gaitā esmu sapratis un nepiekrītu domai, ka uzņēmumu vajag radīt, esot ļoti jaunam." Bičeika ieteikums ir labāk sākotnēji pastrādāt kādā citā uzņēmumā, kurā var attīstīt savas prasmes un iemaņas, tam pat nav jābūt jaunuzņēmumam. Šajā laikā ir jāpaņem no uzņēmuma viss, ko var paņemt, – kā strādā vadība, kādi ir būtiskākie izaicinājumi, kā uzņēmums tos pārvar utt. Tas viss būs noderīgs, veidojot savu biznesu. Kāpēc? Jo visi jaunuzņēmumi, ja tie ir veiksmīgi, galu galā pārtop lielās kompānijās.

"Facebook" darbības pirmsākumos bija jaunuzņēmums, bet tagad tā ir superkorporācija, un ir labi, ja biznesa darbības principus var saprast jau pašā sākumā. "Jā, sākotnēji tas ir pilnīgs haoss – nav struktūras, nav sistēmas, nekā. Tomēr ar katru investīciju raundu parādās prasības pēc jaunas sistēmas, kārtības. Jo lielākas investīcijas, jo tālāks investīciju raunds, jo lielākas prasības no investoru puses, viņi vēlas redzēt, vai jaunuzņēmums spēj parādīt kādas korporācijas iezīmes. Korporatīvā struktūra jau nav slikta lieta, tā nozīmē ilgtspēju un, investoru ieskatā, projicē pareizās vērtības. Tādā veidā investori var uzticēties vairāk un investēt lielāku naudu," skaidro Bičeika.

Ar savējiem nepietiks

Lietuvā joprojām valstiskā līmenī ir problēmas ar "Startup Visa" piešķiršanu ārzemniekiem, tas ir jautājums, ar kuru strādā "Startup Lithuania". "Mums ir jāsaprot, ka nevaram būvēt jaunuzņēmumus tikai ar Lietuvas iedzīvotāju spēkiem. Ir jābūt konkurētspējīgiem un jāpiesaista profesionāļi no visas pasaules, tas tiešām ir ļoti svarīgi. Mums ir jārada iespēja ārzemniekiem atbraukt uz šejieni un radīt kaut ko jaunu un izcilu," teic Bičeika, atzīstot, ka arī Lietuvā emigrācija ir izaicinājums.

Runājot par lietuviešu jaunajiem uzņēmumiem, kam vērts pievērst uzmanību, Maldeikīte norāda uz komandu komunikācijas rīku "Tipi", mākslīgā intelekta uzņēmumu "Pixevia" un servisa vadības sistēmu "Serfy". Savukārt Korņilova izceļ vairākus spilgtākos jaunuzņēmumus: "Transfer Go"– vienu no straujāk augošajiem jaunuzņēmumiem, "Oxipit", kas ar saviem produktiem veselības aprūpē uzvarēja "Startup Fair" prezentāciju konkursā, un "A-newhorizon" – 3D vizualizācijas rīku, kas palīdz automatizēt ražošanas procesus.

"Lietuvai ir vajadzīgs veiksmes stāsts, kas ļautu nokļūt uzmanības centrā vai iezīmēt sevi uz jaunuzņēmumu pasaules kartes," spriež Bičeika. Līdzīgi kā visi zina Igauniju, kad tiek pieminēts "Skype", vai Zviedriju – "Spotify". Lietuviešiem ir vajadzīgs jaunuzņēmumu Arvīds Sabonis, kas ļautu atpazīt valsti jau pavisam citā līmenī.

Tags

Arvīds Sabonis Facebook Lasāmgabali Skype Taxify

Comment Form