Makss Bevertons-Palmers: Mums ir jāatdod balss centriskajiem politiķiem
Foto: Publicitātes foto

Makss Bevertons-Palmers ir Tehnoloģiju un sabiedrības daļas vadītājs Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūtā. 15. novembrī Rīgā "Digital Freedom Festival" ietvaros viņš uzstāsies par tēmu "Mediju tehnoloģijas un sabiedrība". Bevertona-Palmera uzdevums ir meklēt veidus cīņai pret populistiskiem un galējiem viedokļiem, nostiprinot centriski orientētu politiķu pozīcijas ar tehnoloģiju palīdzību. Viņa interešu lokā ir digitālās tehnoloģijas un mediji. Viņš ir strādājis vienā no ietekmīgākajiem Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem "SKY" un Lielbritānijas komunikāciju regulatorā "OFCOM". Ar Maksu Bevertonu-Palmeru sarunājas Gunta Sloga.

Pastāstiet mazliet vairāk par Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūtu!

Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūtam ir divas darbības jomas. Tas sadarbojas ar valdībām visā pasaulē tādās jomās kā infrastruktūras projekti, izglītības projekti un institucionālās reformas. Tad mums ir politikas sadaļa, kurā darbojos arī es. Institūta vīzija ir nākt klajā ar radikāliem, bet saprātīgiem risinājumiem centriskajiem politiķiem.

Diagnoze ir sekojoša: centriskajiem spēkiem trūkst līderu, taču, lai pasaules sabiedrības atkal pievērstu centriskajām idejām, mums ir jāģenerē politika un idejas, kas izmainītu cilvēku dzīvi, un centristiem ir jākļūst par radikālu spēku. Taču par radikālu tādā ziņā, ka ģenerē pierādījumos un pārdomātā problēmas analīzē balstītas idejas, kā mēs varam izmantot šos spēkus visā pasaulē, lai mainītu cilvēku dzīvi.

Mūsu uzdevums ir vest kopā politikas veidotājus, politiķus un pārmaiņu vadītājus. Tāpēc tiek iesaistīti tehnoloģiju uzņēmumi un cilvēki, kuru ražotie produkti maina mūsu dzīvi.

Ja mēs vēlamies cīnīties pret populismu un populistiskiem spēkiem visā pasaulē, mums jāveido pozitīva izpratne par to, kā tehnoloģijas var mainīt cilvēku dzīvi.

Jūs minējāt, ka centriskajiem spēkiem trūkst līderu, tajā pašā laikā ASV, Polijā, Ungārijā un citās pasaules daļās parādās pilnīgi cita spektra līderi. Kā mēs varam izmantot tehnoloģijas, lai to mainītu?

Mūsu organizācijas filozofija ir izaicināt gan kreiso populistu domu, ka globalizācija ir drauds cilvēkiem un viņiem ir jāpalīdz mūsu sabiedrības nabadzīgākajiem, gan labēji noskaņoto viedokli, ka jālikvidē valsts institūcijas, lai varētu atgriezties pie tā, ko cilvēki patiešām vēlas.

Manuprāt, centriskie politiķi šobrīd zaudē, jo tiek uzskatīti teju vai par konservatīvu spēku un turpina attīstīt lietas veidos, kas vairs nedarbojas. Jūs nevarat atstāt lietas tikai tirgus ziņā. Tehnoloģijas ir būtiska sastāvdaļa. Runa ir par vīzijas radīšanu, piemēram, par valdības pārveidi. Tā jūs varat reorganizēt valdības iestādes ar tehnoloģiju palīdzību un pārveidot valdību tā, kā, piemēram, ir izdarījusi Igaunija.

Valdībām jāveicina līdzdalības demokrātija, un šis modelis būtu jāizmanto centriskajiem politiskajiem spēkiem, par ko pēc tam jāpārliecina sabiedrība to uzrunājoša vēstījuma un modeļa veidā.

Kā tieši jūs strādājat ar centriskajiem politiķiem?

Mēs cenšamies apbruņot centriskos politiķus ar idejām un vīzijām par to, kā izveidot 21. gadsimta valdības iestādes, jaunu tiešsaistes platformu regulēšanas sistēmu vai reformu elementus, kas šobrīd nedarbojas, kā risināt jautājumus, kas saistīti ar sociālajiem medijiem un demokrātisku iesaistīšanos.

Veidot pozitīvu vīziju tam, kā cilvēki var kopā darboties, lai rastu risinājumus. Mums ir nepieciešams izveidot progresīvu aliansi [šīs vīzijas īstenošanai].

Vai varat sniegt dažus savu iniciatīvu piemērus?

Tehnoloģiju ziņā mēs esam ļoti jauni un šobrīd strādājam pie idejām. Piemēram, Apvienotajā Karalistē mēs strādājam pie digitālās identitātes modeļa, kura mērķis ir aizsargāt cilvēku privātumu – nodrošinot piekļuvi pakalpojumiem, vienlaikus saglabājot viņu privātumu.

Pašlaik mēs strādājam pie dokumenta par noziedzību un policijas tiesībām. Piemēram, foto atpazīšanu var izmantot, lai izsekotu iedzīvotājus, protesta kustības, un tā var būt pārāk uzmācīga. Lai arī tai var būt transformējoša ietekme uz kārtības uzturēšanu, to noteikti var izmantot arī sliktiem mērķiem.

Jūs nevarat mēģināt apturēt šo jauninājumu vilni, tas nekad nav darbojies, bet tas, ko var darīt, – ieviest pienācīgu pārraudzību, rūpīgu pārbaudi un skaidru ietvaru. Policijas spēkiem ir jānodrošina attiecīga izglītība un prasmes, un, pats būtiskākais, šim procesam ir jābūt caurskatāmam, lai ļautu sabiedrībai saprast pielietoto sistēmas ietvaru.

Kopumā ņemot, ir nepieciešams radīt jaunu sabiedrības vienošanās modeli par tehnoloģiju izmantošanu. Cilvēki ir jāpiesaista ar tehnoloģiju dotajām iespējām un jāpārliecina, ka var izvairīties no pārmērīgas iejaukšanās.

Kā tehnoloģijas var palīdzēt cīnīties ar tādām problēmām kā klimata pārmaiņas un nevienlīdzība?

Valstu valdībām un ES institūcijām ir svarīgi veikt lielus ieguldījumus šajās jomās, lai popularizētu tehnoloģiskās revolūcijas priekšrocības, ierobežotu nevienlīdzības riskus. Valdībām ir jāpārveidojas, lai kaut ko mainītu.

Arī saistībā ar klimata krīzi var izmantot dažādas tehnoloģijas, taču politiķi jāpiespiež domāt par tehnoloģiju pārveidojošajiem aspektiem, ko var izmantot. No politiķiem ir jāprasa atbildība, lai mēs būtu droši, ka viņi sniedz risinājumus. Mums vajadzētu pateikt cilvēkiem, ka viņiem krasi jāmaina dzīves standarti, jo tā varētu būt atbilde, kas varētu darboties. Ir nepārprotami zinātniski pierādīts, ka nepieciešama tūlītēja rīcība.

Nevar runāt par radikālas rīcības nepieciešamību, nesniedzot risinājumus.

Populistiski politiķi un viņu atbalstītāji tiek vainoti dezinformācijas izplatīšanā. Kā ar to cīnīties? Vai vajadzētu stingrākus noteikumus, īpaši attiecībā uz vēlēšanām?

Mums noteikti ir nepieciešams regulējums, jo vēlēšanas ir fundamentāla mūsu sabiedrības sastāvdaļa.

Šajās debatēs mums trūkst tā, ka runa nav tikai par saturu, bet gan par satura mainīgumu, par satura koplietojamību, kurā ir iesaistītas tādas platformas kā, piemēram, "YouTube", "Facebook", "Twitter". Jāsaka, ka viņi to apzinās un dara lietas, lai apturētu dezinformācijas izplatīšanos. Es domāju, ka mums ir radikālāk jāizvērtē iesaistes rīki, kurus šīs platformas nodrošina, – kopīgošanas (share) un atbalsta (like) pogas, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību pār dezinformācijas izplatīšanu.

Kāda ir tradicionālo plašsaziņas līdzekļu loma?

Mediji šobrīd piedzīvo pārejas periodu. Vēsturiski tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem bija radioviļņu, [informācijas] patēriņa monopols, bet līdz ar jaunajiem medijiem pastāv dažādi veidi, kā izplatīt ziņojumus. Šobrīd mēs izvērtējam, kāds ir vērtīgākais tradicionālo plašsaziņas līdzekļu pienesums, ko tie var mums sniegt un ko var dot jaunie mediji. Nākotnē būs šo abu sajaukums.

Sabiedriskie mediji Apvienotajā Karalistē ir ārkārtīgi nozīmīgi. Sabiedriskie mediji ir jāatbalsta, un tajos ir jāiegulda, jo tas var būt uzticības avots sabiedriskajām institūcijām, sniedzot cilvēkiem ziņas, kas viņiem ir vajadzīgas.

Svarīgi ir atzīt, ka pastāv plašsaziņas līdzekļu sajaukums: tā ir sabiedriskā apraide, nepieciešamība tajā investēt, bet svarīga loma ir arī nacionālajām raidorganizācijām, piemēram, mans bijušais darba devējs "Sky News", kas sasniedz vienas no lielākajām auditorijām Eiropā, nav sabiedriska raidorganizācija, bet sniedz objektīvas ziņas, kas ir ļoti svarīgi, tādējādi atbalstot arī šos medijus.

Es pozitīvi attiecos pret jaunajiem interneta medijiem, kas sniedz plašāku pieeju informācijai nekā jebkad agrāk, un šajā jomā nozīmīgi iesaistās arī nacionālās raidorganizācijas.

Kāda būs jūsu runas galvenā tēma "Digital Freedom Festival"?

Es runāšu par transformējošo spēku, kāds piemīt tehnoloģijām, un iespējām, kādas paveras centriskajiem politiķiem. Par diskusijām ap interneta "satura uzraudzības" kārtības maiņu. Piemēram, algoritmu izmantošanu.

Uz tikšanos Rīgā!

Tags

Digital Freedom Festival

Comment Form