Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.
Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.
Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.
Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.
Simsone paskaidroja, ka tādu izmaiņu ieviešanai ir jāizstrādā izsoļu sistēma, kuras iesniegšanas termiņš ir februāra beigas.
Vienlaikus komisāre, kas EK pārstāv Igauniju, pauda pārliecību, ka "Nord Pool" ilgtermiņā ir izdevīga, jo veicina efektivitāti.
Uz jautājumu, vai arī privātie patērētāji varētu iesaistīties biržā un atteikties vai atlikt patēriņu, eirokomisāre pieļāva, ka Igaunija varētu būt viena no pirmajām valstīm, kas spētu ieviest tādu sistēmu, jo tam nepieciešama būtiska digitalizācija un citās Eiropas valstīs pat vēl nav ieviesti viedie elektrības skaitītāji.
Diskusijas par "Nord Pool" darbību un cenas aprēķina algoritmu saasinājās šovasar, kad 17.augusta vakarā uz vienu stundu Baltijas valstīs elektrības cena sasniedza "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh)
"Nord Pool" dibināta 90.gadu sākumā kā Norvēģijas iekšēja elektrības birža pēc valsts elektrības tirgus deregulācijas. Šo biržu nosauca par "Nord Pool", kad tai 1996.gadā piebiedrojās Zviedrija. Elektrības biržai, kas pašlaik apvieno 15 Eiropas valstis, Igaunija pievienojās 2010.gadā, 2012.gadā - Lietuva un 2013.gadā Latvija.
