Mediji: Latvija un vēl deviņas ES valstis bažījas, ka eiro zonas banku savienības plāns veicinās divātrumu ES  (26)

Ārpus eiro zonas esošās valstis ir satrauktas, ka jaunā sistēma var negatīvi ietekmēt to kredītiestādes, kurām atšķirībā no eiro zonas bankām nebūs pieejamas Eiropas Centrālās bankas kredītlīnijas un līdzekļi no tā dēvētā pastāvīgā eiro zonas glābšanas fonda Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), vēsta "nytimes.com".

Savukārt, pēc portālā "EUobserver" ziņotā, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas vēstnieki ES šīs nedēļas sākumā tikušies Briselē, lai dalītos bažās attiecībā uz eiro zonas banku savienības plānu, kuru nule kā prezentēja EK.

Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kur 65% banku sektora kontrolē Austrijas, Itālijas, Francijas un Itālijas bankas, valda satraukums galvenokārt par to, ka eiro zonas banku savienības izveidošanas dēļ lielajām bankām tiks radītas negodīgas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar mazākām vietējām kredītiestādēm.

"Ja būs izvēle starp Austrijas un Rumānijas banku, kurā no bankām jūsu vecmāmiņa izvēlēsies glabāt savu naudu? Skaidrs ir tas – [tā kā eiro zonas bankām] būs pieejama ESM varenība, vietējām bankām [ES valstīs ārpus eiro zonas] tiks radīta negodīga konkurence," portāls citē kādu ES diplomātu, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.

Eiro zonā neietilpstošās valstis ir neapmierinātas arī ar to, ka ārpus monetārās savienības esošajām bloka zemēm tiks dota iespēja iesaistīties banku savienībā, taču tām nebūs balsstiesību Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē.

"Mums [ārpus eiro zonas esošajām valstīm] vismaz būtu jāpiešķir novērotāja statuss ECB padomē, ja mēs brīvprātīgi piekrītam banku savienības ierobežojumiem," uzskata ES diplomāts.

Turklāt ārpus monetārās savienības esošajām valstīm pēdējā laika notikumi liek aizdomāties, kur novedīs pasākumi ciešākai integrācijai eiro zonā, kā arī vairo bažas, ka divātrumu ES veidošanās uzņems apgriezienus, raksta "EUObserver".

Trešdien mediji arī raksta, ka Centrālās un Austrumeiropas zemēs, kā arī Vācijā pieaug skepticisms par to, vai eiro zonas banku savienības plāns spēs veiksmīgi darboties.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible sūdzējies, ka 6000 eiro zonas banku pārraudzīšana radīšot uzraugiem pārāk lielu darba apmēru, kas savukārt var radīt draudus, ka uzraudzība netikšot veikta pietiekami stingri, norāda "nytimes.com".

Par banku savienības izveidošanu ES valstu līderi vienojās samitā jūnija beigās, un trešdien EK prezentēja plānu, kas paredz, ka ECB darbosies kā kopēja banku uzraudzības institūcija eiro zonā. Plāna nolūks ir panākt, ka izmaksas, kas saistītas ar bankrotējušu banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk uzņemas banku īpašnieki un kreditori, nevis nodokļu maksātāji.

Iecerēts, ka banku savienība darbosies līdzās jaunajam pastāvīgajam eiro zonas glābšanas fondam ESM. No ESM līdzekļiem būs iespējams tiešā veidā piešķirt naudu grūtībās nonākušām eiro zonas bankām, lai izvairītos no problēmām un valsts parādu apmēra pieauguma.

Katrai no 10 ES valstīm ārpus eiro zonas ir veto tiesības attiecībā uz eiro zonas banku savienības izveidošanu, jo, lai varētu pieņemt normatīvos aktus par eiro zonas banku savienības izveidošanu, ir nepieciešama visu ES dalībvalstu vienbalsīga piekrišana.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka EK trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot centralizētu eiro zonas banku uzraudzības institūciju, lai nodokļu maksātājiem vairs nebūtu jāglābj grūtībās nonākušas kredītiestādes. Plāns paredz, ka šai institūcijai būs tiesības sodīt bankas, kas neievēro tās noteikumus, kā arī atņemt licences zemstandarta kredītiestādēm. Paredzēts, ka jaunā sistēma sāks darboties nākamā gada janvārī un noteiks, ka visām 6000 eiro zonas bankām sistēmā ir jāiesaistās līdz 2014.gada sākumam.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļos bija izskanējis, ka EK nāks klajā ar banku savienības plānu, kas aptvers ne tikai eiro zonu, bet visu ES.