Lielie enerģijas patērētāji patlaban boikotē Krievijas jēlnaftu, kas veicinājis naftas cenas pieaugumu pasaulē virs 113 dolāriem par barelu, raksta "Financial Times".
Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) turpina pretoties aicinājumiem palielināt naftas ieguves apjomus, tādējādi turpina palielināties spiediens uz cenām. Grupa arī paziņojusi, ka ievēro iepriekš noteikto plānu, par kuru vienojās pagājušajā gadā, kas paredz pakāpeniski mainīt ar pandēmiju saistītos ieguves apjomu samazinājumus.
Kopš uzbrukuma Ukrainai ir samazinājies pieprasījums pēc Krievijas naftas, jo naftas pārtrādes rūpnīcas, bankas un kuģu īpašnieki izvairās no valsts preču tirgus. Konsultāciju uzņēmuma "Energy Aspects" eksperti atzinuši, ka patlaban 70% Krievijas jēlnaftas apjomu ir grūtības atrast pircējus.
Enerģijas tirgiem lielā mērā ir gājušas secen Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, taču ierastie pircēji ir faktiski noteikuši sankcijas paši, uzsākot sava veida sacīkstes, kā nodrošināt alternatīvas piegādes jau tā saspringtajā tirgū.
"Lielākā daļa Eiropas uzņēmumu neaiztiek Krievijas naftu, un tirgū ir palikuši vien daži Eiropas naftas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi, taču kravu pārvadājumu tarifu un kara apdrošināšanas prēmiju pieaugums būtiski sarežģī darōijumus," skaidro "Energy Aspects" eksperti.
Neraugoties uz traucējumiem Krievijas eksporta ķēdēs, OPEC+ alianse, kurā ietilpst arī Krievija, paziņojusi, ka nepalielinās pērn jūlijā saskaņoto plānu ikmēneša ieguves apjomus palielināt par 400 000 barelu dienā. Kopš augusta cenas ir būtiski augušas, sasniedzot astoņu gadu augstāko līmeni, un vairākas valstis, kas ir lielākās naftas patērētājas, vairākkārt aicinājušas organizācijas dalībniekus straujāk palielināt ražošanas apjomus, lai palīdzētu bremzēt inflāciju.
