Pirmdien jau ceturto dienu pēc kārtas turpinās naftas cenas kritums, investoriem bažījoties par jaunu Covid-19 infekciju pieaugumu un ar to saistīto ierobežojumu ieviešanu daudzās pasaules valstīs, raksta "Business Insider".
"Brent" naftas cena saruka par 3,9% līdz 36,45 dolāriem par barelu, savukārt WTI jēlnaftas cena samazinājās par 6% līdz 34,21 dolāram par barelu. Kopš augusta beigām naftas cena ir sarukusi par gandrīz ceturtdaļu.
Cenas uz leju spiež vairāk faktori – gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, augošais ražošanas apjoms Lībijā, Eiropā ieviestie pārvietošanās ierobežojumi un citi aspekti, stāsta "SEB" izejvielu analītiķis Bjarne Šieldrops.
Patlaban naftas cenas ir zemākas nekā septembra beigās, taču aizvien ir augstākas nekā aprīlī un maijā, kad stresa līmenis bija augsts, un ASV jēlnaftas cena pirmo reizi saruka līdz negatīvam līmenim – mīnus 40 dolāriem par barelu. Tas nozīmē, ka naftas ražotāji maksāja pircējiem, lai viņi ņemtu un uzglabātu naftu, baidoties, ka maijā varētu beigties vieta ražotāju naftas krātuvēs. Negatīva jēlnaftas cena toreiz tika sasniegta pirmo reizi pasaules vēsturē.
Analītiķi paredz, ka šajā gadā "Brent" cena sasniegs vidēji 42,32 dolārus par barelu, bet nākamajā gadā – 50,41 dolāru par barelu. Savukārt vidējā WTI cena šogad tiek prognozēta 38,52 dolāri par barelu.
Vienīgais faktors, kas varētu naftas cenai dot grūdienu izkļūt no esošās zonas, ir gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas un Covid-19 vakcīnas parādīšanās, prognozējis "Raiffeisen" analītiķis Dāvids Olzants.
