Tiklīdz sāks darboties gāzesvada savienojums starp Poliju un Lietuvu (GIPL), sašķidrinātās dabasgāzes termināļa kuģis-noliktava "Independence" varētu tikt privatizēts, norāda Lietuvas Atjaunojamo energoresursu konfederācijas prezidents Martins Nagevičs. Savukārt "Indepedence" pārvaldošās "Klaipedos Nafta" pārstāvji tam nepiekrīt un uzsver, ka tā energoapgādes drošības funkcija joprojām ir vitāli svarīga.
Oktobra beigās simboliskā pasākumā ar tā dēvēto "zelta šuvi" tika sametināti GIPL pēdējie posmi. Tas tika būvēts gandrīz divus gadus. Tādējādi Lietuvas un Polijas pārstāvji godināja valstu gāzes pārvades sistēmu starpsavienojumu. Pašlaik tiek plānots, ka gāze starp vkaimiņvalstīm sāks plūst 2022. gadā.
Kā pasākumā uzsvēra enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, šis ap 500 miljonu eiro vērtais projekts, Baltijas valstu un Somijas enerģētikas sala, ir integrējama kopējā Eiropas gāzes tirgū. "Enerģētisko neatkarību stiprina spēcīgs savienojums ar Eiropas kontinentu," viņš sacīja.
Ļaus vēl vairāk izmantot termināli
Kreivis arī uzsvēra, ka GIPL pavērs iespējas plašāk izmantot Klaipēdas peldošo sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli. Kā portālam "Delfi.lt" skaidroja "Amber Grid" izpilddirektors Nemuns Bikņuss , jaunais savienojums pavērs jaunus gāzes transportēšanas maršrutus visā reģionā: no Polijas uz Baltijas valstīm un Somiju, kā arī no Baltijas reģiona uz Poliju.
