Foto: AFP/Scanpix/LETA

Valstīm, kas atrodas tuvu Krievijas robežai, lielākoties nav ilūziju par Krievijas interesēm Eiropas Savienībā (ES) un tās tā saucamajā ietekmes zonā. Tajā pašā laikā Rietumeiropā Krieviju saredz kā biznesa partneri un tās grandiozie projekti, piemēram, "Nord Stream 2" gāzesvada būvniecība, tiek uztverti kā ES drošību neapdraudoši. Krievijas pētnieki un eksperti gan norāda, ka "mīksta" Eiropas attieksme pret Krieviju ir veiksmīgas dezinformācijas kampaņas rezultāts un pakļauj Eiropu Krievijas ģeopolitiskajām interesēm.

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" gāzes vada "Nord Stream 2" būvniecību ir gandrīz jau pabeidzis, neņemot vērā bažas, kuras izteikusi virkne valstu līderu un ekspertu. Tajā pašā laikā desmitiem Krievijas valdības opozicionāru, kas iestājas par demokrātisku Krieviju un godīgu tās lomu pasaules ekonomikā, brīdina ES līderus par potenciālajiem riskiem, kas sekos. Viena no redzamākajām organizācijām ir nodibinājums "Brīvā Krievija", kas Strasbūrā informēja politiķus, ekspertus un citus iesaistītos par "Nord Stream 2" draudiem.

"Nord Stream 2" – politisks projekts

"Jau šobrīd Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet ar "Nord Stream 2" gāzesvada izbūvi tā kļūs vēl atkarīgāka. Pašlaik caur Ukrainu ir uzticams ceļš, pa kuru nogādāt gāzi Eiropā, bet ar jaunā izbūvi tā pati gāze tiks nogādāta Eiropā, bet ar lielākiem riskiem Eiropai," skaidro nodibinājuma "Brīvā Krievija" prezidente Natālija Arno. Nodibinājums, ar kuru sadarbojas vairāki Krievijas bijušie politiķi, analītiķi un eksperti, veica pētījumu, kurā skaidroti vērienīgā "Nord Stream 2" projekta riski, kas ietver ne tikai politiskus vai ekonomiskus riskus, bet arī apdraudējumu videi. "Par to ir svarīgi runāt arī Baltijas valstīs, jo projekts tieši apdraud reģiona drošību un vidi. Esam lepni, ka spējām izveidot spēcīgu koalīciju, kas iestājas pret "Nord Stream 2", un liela daļa krievu, kas iestājas par demokrātiju, atrodas tieši Baltijā," teic Arno. "Brīvās Krievijas" prezidente norāda, ka gāzes vada izbūve ir kārtējais Krievijas valdības projekts, kas tiek realizēts galvenokārt politisku ambīciju, nevis ekonomisku iemeslu dēļ. "Gāzes vadu izbūvēs par Krievijas iedzīvotāju nodokļu naudu, bet no tā nopelnīs tikai Kremlim pietuvinātie," saka Arno.

Šādam viedoklim piekrīt arī konsultāciju firmas "Rusenergy" eksperts Mihails Krutihins un uzskaita "Nord Stream 2" riskus: "Krievijas valdība saka, ka, pirmkārt, projekts nav saistīts ar viņu vēlmi aizstāt gāzes tranzītu caur Ukrainu. Tieši pretēji, tas tā ir. Otrkārt, viņi saka, ka tā būs cita, jauna gāze, kas tiks piegādāta, bet tas arī nav tiesa. Treškārt, viņi saka, ka jaunais gāzes vads būs īsāks ceļš uz Eiropu. Tā nebūs, turklāt jaunā gāzes vada izbūvēšana ir ārkārtīgi dārga. Ceturtkārt, viņi saka, ka tas ir videi draudzīgs projekts. Nē, jo viņiem jāizbūvē gāzes vads caur dabas rezervātiem. Un jāņem vērā, ka jau pati gāzes vada izbūvēšana no Jamalas līdz Baltijas jūrai radīs milzīgus izmešus, kas nonāks dabā."

Prāgā bāzētās "Eiropas vērtību domnīcas" direktors Jakubs Janda savukārt skaidro, ka "Nord Stream 2" ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem Krievijas projektiem Eiropā: "Viņiem svarīgi pārliecināt eiropiešus, ka tas nav ģeopolitisks projekts, bet gan tikai komerciāls, biznesa projekts, un šo vēstījumu atkārto, piemēram, liela daļa Vācijas elites, kam šis projekts arī ir izdevīgs." Eksperts norāda, ka Vācijas politiķi un uzņēmēji atbalsta "Nord Stream 2", jo ir noticējuši Krievijas propagandai, kā arī tāpēc, ka tas ienesīs lielas naudas summas ietekmīgiem politiķiem un uzņēmumiem Vācijā. "Svarīgi arī piebilst, ka viņi nejūtas atbildīgi pret saviem sabiedrotajiem, piemēram, Baltijas valstīm vai Ukrainu kā partnervalsti. Atbalstot "Nord Stream 2", Vācija pieviļ Ukrainu, lai gan retorikā bieži izliekas to atbalstām," teic Janda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!