Patēriņa cenu pieaugums reģionā pārsniedz 5% līmeni gadā, taču atsevišķās valstīs tas sasniedz pat divciparu skaitļus, piemēram, Lietuvā.
Savukārt Vācijā, kur inflācija šobrīd ir "karstākais" temats, janvārī tā sasniedza 5,1%, kas ir tuvu augstākajam līmenim pēdējo 30 gadu laikā. "Bloomberg" apkopojis informāciju, kāda situācija ir dažādās Eiropas valstīs.
"Pieprasījums pēc kompānijas "Tafel", kas izdala trūcīgajiem izmesto pārtiku, pakalpojumiem Vācijā, palielinās," stāsta Grizelda Greja, kura vada grupas vietējo centru Brandenburgā. Viņš norāda, ka palīdzības lūgumu skaits pieaug, jo tiek izsūtīti iespaidīgi elektrības rēķini, un tie, kuri līdz šim vilcinājās meklēt palīdzību, nu ir spiesti to darīt. Mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem jau juta slogu uz ienākumiem ierobežojumu laikā, kad zaudēja tradicionālo atbalstu, piemēram, bezmaksas ēdināšanu skolās. Berlīne ir piešķīrusi vienreizēju maksājumu, kas palīdz mazāk nodrošinātajiem segt elektrības un apkures rēķinus.
Vācijas lielākais tabloīds "Bild" bieži uzsver patērētāju sarežģīto situāciju un kritizē Eiropas Centrālo banku par procentu likmju nepaaugstināšanu.
Francijas gastronomiskais simbols – bagete – daudz ko atklāj par situāciju. Maizes cenas pēdējo divdesmit gadu laikā augušas vien par 0,23 eiro un palikušas stabilas pat nesenās inflācijas uzliesmojuma laikā, neskatoties uz to, ka maiznieki cīnās ar pieaugošajām sastāvdaļu izmaksām un minimālās algas pieaugumu.
Iemesls tam, kā norāda Francijas maizes un kūku veikalu federācijas vadītājs Dominiks Anrakts, ir nespēja novirzīt lielākus izdevumus uz patērētāju pleciem. Tā vietā ražotāji apsver citas iespējas, piemēram, mazāk ikdienišķu produktu – kūku un konditorejas izstrādājumu cenu palielināšanu vai cenu celšanu pēc vasaras atvaļinājumiem, kad ir tradicionālais cenu izmaiņu periods. "Francijā bagete ir simboliska – tā ir vienīgā lieta, ko varat iegādāties, ja jums beidzas nauda," viņš saka. "Cilvēki ir ļoti jutīgi pret cenu pieaugumu, un maiznieki nevēlas, ka tos lamā.".
Itāļiem palīdz apjomīgā valdības palīdzība vairāk nekā 10 miljardu eiro apmērā, taču, valsts parādam pārsniedzot jau 150% no IKP, pastāv bažas, ka atbalsts nav ilgtspējīgs. Papildus enerģijas cenu pieaugumam, piegādes sastrēgumi un sausums paaugstinājis tādu pamatproduktu kā spageti un kafijas cenas, kā arī izmaksas uzņēmumiem. Tāpat slavenais saldējums šobrīd maksā 3 eiro, salīdzinot ar 2,5 eiro vēl pirms dažiem mēnešiem.
Karolīna Kirbīte, 28 gadus vecā lietuviešu māte, dažkārt izbrauc papildu 18 km līkumu, apciemojot savu ģimeni, kas dzīvo netālu no abu valstu robežas. Taču šomēnes viņa pamanīja, ka iecienītā Polijas lielveikala stāvvieta bija pārpildīta ar automašīnām, kurām Lietuvas numura zīmes. Pēc tam, kad viņai izdevās beidzot atrast vietu automašīnai, viņa stundu stāvēja rindā kopā ar citiem lietuviešiem, no kuriem daži bija nobraukuši pat vairāk nekā 100 kilometrus. Iemesls tam ir Polijas valdības ieviestie pagaidu pretinflācijas pasākumi, kas ietver PVN samazinājumu degvielai un nulles likmi pārtikai. Lietuvas inflācija ir augstākā eirozonā, un pirms gada vēl bija tuvu 0%. Kamēr valdība piešķir subsīdijas enerģētikai un domā par pagaidu PVN samazināšanu līdz 0% apkurei, pārtikai, šie segmenti piedzīvo divciparu cenu pieaugumu.
Savukārt Spānijas iedzīvotāja Paloma Jaudenes gandrīz pirms desmit gadiem atvēra savu pirmo bērnu apģērbu veikalu, un šajā laikā viņas bizness izveidojies par mazu sieviešu apģērbu ķēdi, piedzīvotas dažādas krīzes, taču inflācija varētu būt viņas lielākais izaicinājums. "Katru dienu es saņemu e-pastus no piegādātājiem, kuri ziņo par cenu pieaugumu," viņa stāsta. "Viss ir kļuvis dārgāks – sākot ar degvielu līdz pat kokvilnai un kleitu ražošanas izmaksām. Rezultātā es nolēmu pāriet uz "kara ekonomikas" režīmu. "Tas nozīmē darbības pārcelšanu uz jaunu noliktavu, lai samazinātu nomas izmaksas, saīstinātu atsevišķu darbinieku darba laiku un kaulēšanos ar pārdevējiem par lētākiem plastmasas maisiņiem un cenu zīmēm.
