Uzstājoties pasākumā, kas notika kādā privātā kotedžā Vašingtonas centrā, prezidents aicināja klātesošos "palīdzēt atkal sapurināt manus atbalstītājus" ceļā uz otro prezidentūras termiņu. "Protams, daudzi tagad cieš zaudējumus," sacīja Obama. "Cilvēki ir satraukti, viņi vairs netic nevienam citam viedoklim kā tikai savējam." Tomēr, pēc prezidenta teiktā, viņš cer pārliecināt vēlētājus, ka "esmu otrā termiņa cienīgs, neskatoties uz pašreizējo ekonomikas stāvokli".
Obama uzrunā norādīja uz savas prezidentūras panākumiem un iezīmēja nākotnes plānus. Viņš uzskata, ka liels pašreizējās administrācijas sasniegums ir valsts medicīnas apdrošināšanas programma, kā arī "valsts finanšu sistēmas stabilizācija un smagas ekonomiskās depresijas nepieļaušana". "Vienīgais, ko mēs vēl neesam spējuši – mainīt Vašingtonu," sacīja prezidents, visticamāk, ar to domājot viņa politisko oponentu – republikāņu – nevēlēšanos meklēt kompromisus svarīgākajos krīzes pārvarēšanas jautājumos. "Mums vēl daudz jāpaveic," uzsvēra Obama. "Mums jāpanāk, lai šī pilsēta strādātu vienkāršo cilvēku labā."
ASV mediji ziņo, ka ielūgumi uz Obamas ziedojumu vākšanas pasākumu maksāja no 10 līdz 35 000 ASV dolāru (5 līdz 17 tūkstoši latu). Pasākumā piedalījās aptuveni 60 viesu.
Tikmēr ASV akciju tirgi piektdienu noslēdza ar krasu nozīmīgāko rādītāju kritumu. Līdz tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkas biržas indekss Dow Jones, kas atspoguļo darījumu aktivitāti ASV, noslīdēja par 240,60 punktiem jeb 2,16% līdz 10 913,38 punktiem.
Cits nozīmīgs ekonomikas rādītājs "Standard&Poors-500", kas iekļauj 500 ASV lielākos uzņēmumus, gandrīz visu sesijas laiku bija mīnusos un rezultātā nokritās par 28,98 punktiem jeb 2,50% līdz 1 131,42 punktiem. Neveiksmīgu dienu piedzīvoja arī elektroniskā birža NASDAQ, kurā kotē akcijas lielākā daļa augsto tehnoloģiju uzņēmumu. Līdz dienas beigām tās indekss kritās par 65,36 punktiem jeb 2,63% līdz 2 415,40 punktiem.
Finansisti norāda, ka tikko aizvadītais ceturksnis bijis sliktākais ASV fondu tirgu vēsturē kopš 2008.gada ekonomiskās krīzes laikiem. Investori uzskata, ka galvenais iemels, kas neļauj tirgum atkopties, ir nepiedzīvotais "Standard&Poors" reitinga samazinājums ASV. Tāpat liela nozīme ir globālās ekonomikas situācijai, galvenokārt ES parādu krīzei, kuras dēļ novājinās Eiropas vienotā valūta eiro.
Lielākos zaudējumus piektdien piedzīvoja rūpniecības un finanšu sektora uzņēmumi. Piemēram, pusvadītāju iekārtu ražotāja "Micron Tehnology" akciju vērtība nokrita par 14,14%. Dziļos mīnusos dienu noslēdza arī banka "Morgan Stanley" un korporācija "Polo Ralf Lauren" – apģērbu, aksesuāru, parfimērijas un greznuma priekšmetu ražotājs.
Tirgu negatīvais noskaņojums un eiro maiņas kursa pazemināšanās attiecībā pret dolāru krasi samazināja arī izejvielu cenas. Noslēdzoties tirdzniecības sesijai Ņujorkas biržā, līgumi par naftas piegādi novembrī palētinājās par 2,94 dolāriem jeb 3,6% un apstājās pie 79,20 dolāriem par barelu – zemākajā līmenī kopš pagājušā gada 29.septembra. Kopš jūlija sākuma "melnā zelta" cena ir kritusi par 17%, bet kopš maija, kad barels naftas maksāja 114 dolārus – par 31%.
Eksperti uzskata, ka ASV ekonomikas grūtības un parādu problēmas ES valstīs arī turpmāk "vilks" naftas cenu uz leju. "Pēc tās vienkārši nav pietiekama pieprasījuma," aģentūra "Itar Tass" citē neatkarīgo analītiķi Endrjū Lipovu.