Attīstītajās ekonomikās Covid-19 pandēmijas dēļ zaudēti 22 miljoni darbavietu, atsaucoties uz jaunāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu, raksta "CNBC".
OECD jaunākajā darba tirgus pārskatā teikts, ka darbavietu saglabāšanas pasākumi, kas ieviesti pandēmijas laikā, saglabājuši aptuveni 21 miljonu darbavietu. Taču patlaban bagātās valstis saskaras ar riskiem pieaug ilgtermiņa bezdarba līmeņa rādītājiem, jo daudziem zemas kvalifikācijas darbiniekiem, kuri pandēmijas laikā zaudēja darbu, varētu būt grūti atrast jaunu darbu.
"Daudzas darbavietas, kas zaudētas pandēmijas laikā, vairs netiks atjaunotas," prognozē OECD Darba un ienākumu divīzijas vadītājs Stefans Karkilo.
Šā gada maijā bezdarba līmenis OECD valstīs saruka vidēji līdz 6,6%, bet turējās par vismaz 1% virs pirmspandēmijas līmeņa. No minētajiem 22 miljoniem, kuri pandēmijas dēļ palika bez darba OECD valstīs, 8 miljoni ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet 14 miljoniem ir neaktīvs statuss.
OECD pārstāvji sacījuši, ka neparedz, ka kopējā nodarbinātība dalībvalstīs varētu atgriezties normālā stāvoklī līdz 2023. gada trešajam ceturksnim. Tajā pašā laikā, atsevišķas valstis, īpaši Āzijas un Klusā reģiona valstis, ir uzrādījušas labākus rezultātus cīņā ar krīzi, tādēļ darba tirgus varētu atgūties straujāk.
Visdramatiskāk darba tirgus krīzes ietekmi varētu izjust sievietes un zemas kvalifikācijas darbinieki, kuru īpatsvars ir augsts nozarēs, kuras vissmagāk sāka pandēmija. Tāpat to izteiktā varētu izjust arī jaunieši.
"Šīs rētas jauni cilvēki visdrīzāk izjutīs vēl ilgu laiku, gan nodarbinātības, gan algu ziņā," saka OECD pārstāvis Stefano Skarpeta.
Saskaņā ar OECD, ietekme uz jaunu cilvēku nodarbinātību, kopumā jūtama divreiz vairāk, nekā pieaugušajiem, un vissmagāk to izjūt jaunieši Kanādā, ASV, Meksikā un Spānijā.
