Pandēmija enerģētikas sektoru ir ietekmējusi daudz spēcīgāk, nekā jebkura cita situācija pēdējo gadu laikā, un sekas var būt jūtamas vēl daudzus gadus, norāda aģentūras eksperti.
Paredzams, ka globālais enerģētikas pieprasījums šajā gadā saruks par 5%. Ar enerģētikas ieguvi saistīto CO2 emisiju apjoms samazināsies par 7%, bet investīcijas enerģētikas sektorā samazināsies par 18%.
Aģentūras eksperti prognozē, ka kritums šajā gadā sektoru griezumā atšķirsies. Piemēram, naftas pieprasījums varētu sarukt par 8%, bet ogļu pieprasījums – par 7%. Dabasgāzes pieprasījuma kritums varētu būt ap 3%, savukārt elektrības izmantošana varētu samazināties par 2%.
Paredzams, ka pieprasījums pēc oglēm vairs neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī, un līdz 2040.gadam tā īpatsvars enerģētikā būs mazāks nekā 20%.
Savukārt naftas pieprasījumu ietekmēs neskaidrā situācija pasaules ekonomikā, taču pieprasījums pēc 2030.gada sāks izteikti sarukt, uzskata aģentūras pārstāvji.
Tajā pašā laikā krīze būtiski ietekmē virzību uz tīro enerģiju, un tās izaugsme uzņem apgriezienus. Tiesa gan, ja pasaule vēlas sasniegt nulles līmeņa emisijas līmeni, tad nepieciešamas straujākas un vērienīgākas strukturālas izmaiņas.
Aģentūras eksperti prognozē, ka atjaunīgā enerģija ieņems aizvien lielāku lomu, un galvenā uzmanība tiks pievērsta saules enerģijai, kuras attīstību veicinās valdību atbalsts un izmaksu kritums.
"Es paredzu, ka saules enerģija kļūs par jauno pasaules elektrības tirgus līderi," saka Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols. "Pamatojoties uz valstu pašreizējo politiku uzstādījumiem, šis segments pēc 2022.gada ik gadu varētu sasniegt jaunus rekordus," viņš prognozē.
Kopumā tiek prognozēts, ka nākamajos gados tieši saules enerģija būs izaugsmes dzinējs, un tuvāko 10 gadu laikā 80% no enerģētikas pieprasījuma pieauguma veidos tieši atjaunīgie resursi. Līdz 2025.gadam tie iekaros līdera vietu, taču, ja valstis īstenos agresīvākas politikas, tad atjaunīgie resursi tuvāko piecu gadu laikā ieņems vēl lielāku lomu.
