Pandēmija pārtikas pieejamību pasliktina vairākos veidos – ar to saistīto ierobežojumu dēļ tiek pārtrauktas vai būtiski aizkavētas pārtikas piegādes, kā arī krīze negatīvi ietekmējusi iedzīvotāju ienākumus un pasliktinājusi daudzu valstu ekonomisko situāciju. Savukārt nozīmīgāko pārtikas produktu grupu cenas ir virzījušās augšup, un, kā liecina, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas dati, augustā pārtikas cenas pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas, tādējādi daudziem patērētājiem, kam krīzes laikā sarukuši ienākumi, vēl vairāk ierobežojot iespēju iegādāties pilnvērtīgu pārtiku.
Saskaņā ar sliktāko scenāriju ANO ekonomisti paredz, ka šā gada beigās aptuveni desmitdaļai pasaules iedzīvotāju trūks pārtikas, un daļa ekspertu prognozē, ka līdz gada beigām vidēji dienā vairāk cilvēku pasaulē nomirs no bada, ko veicinājusi Covid-19 ietekme, nekā no paša Covid-19, raksta "Bloomberg".
ANO prognozes liecina, ka 2020.gadā no bada visdrīzāk cietīs par 132 miljoniem cilvēku vairāk nekā iepriekš, un ik dienas no bada, kas saistīts ar Covid-19 ietekmi, nomirs 12 tūkstoši cilvēku. Optimistiskākais scenārijs paredz, ka šādu cilvēku skaits pieaugs par 83 miljoniem, taču eksperti uzskata, ka drīzāk piepildīsies sliktākais scenārijs. Aplēses liecina, ka 2019.gadā no bada pasaulē cieta aptuveni 690 miljoni cilvēku.
Šis ir sava veida paradokss, jo pārtikas krīze norisinās brīdī, kad pasaulē kopumā ir pietiekami daudz pārtikas, un daļa no tās ik dienas nonāk atkritumos.
Vērojama vēl viena tendence – pieaug pārtikas trūkums valstīs, kurās līdz šim bija vērojama stabilitāte. Piemēram, ASV, vairāk nekā trešdaļa cilvēku, kas patlaban dodas uz pārtikas banku, to dara pirmo reizi dzīvē.
Lai nedaudz mazinātu pārtikas krīzes apjomus, valdības visā pasaulē veido jaunas atbalsta programmas, tiek organizētas dažādas pārtikas ziedošanas kampaņas un darbu uzsāk palīdzības organizācijas, taču to kapacitāte ir pārāk zema un nepieciešamā finansējuma apmērs pieaug. Piemēram, ANO Pasaules pārtikas programmai nepieciešamais finansējums sasniedz rekordaugstus apmērus – 13 miljardus ASV dolāru gadā, lai nogādātu pārtiku 83 valstīs. Šā gada otrā pusgada sākumā šī mērķa sasniegšanai programmai trūka aptuveni 4,9 miljardi dolāru.
Izskatās, ka šīs krīzes ietekme uz pārtikas pieejamību būs jūtama vēl ilgi. Pat savā optimistiskākajā scenārijā ANO ekonomisti prognozē, ka nākamajā desmitgadē cilvēku skaits, kas cietīs no bada, sasniegs 909 miljonus. Scenārijā, kas veidots pirms Covid-19 pandēmijas, tika prognozēts, ka šādu cilvēku skaits sasniegs aptuveni 841 miljonu.
“Šī krīze ir viena no retajām krīzēm vēsturē, kad pieeja pārtikai ir ierobežota gan ekonomiski, gan fiziski,” sacījis ANO Pasaules Pārtikas programmas galvenais ekonomists Arifs Huseins.
Bads vēsturiski ir radījis daudzas politiskus satricinājumus valstīs, kur šādu cilvēku īpatsvars ir lielāks, un šogad dažās pasaules valstīs jau vērojama situācija, kad cilvēki iziet ielās, lai pieprasītu labākus dzīves apstākļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
