Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju EK prognozē, ka Grieķijas parāds šogad pieaugs līdz 196% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, bet 2016. gadā - līdz 201% no IKP.
Pašreizējais Grieķijas parāda slogs ir apmēram 320 miljardi eiro jeb 170% no IKP.
EK gan prognozē, ka Grieķijas parāds vēlāk samazināsies līdz 175% no IKP 2020. gadā un apmēram 122% no IKP līdz 2030. gadam, tomēr tas vēl arvien būs lielāks par 120% no IKP, ko Starptautiskais valūtas fonds (SVF) uzskata par ilgtspējīga parāda robežu.
SVF ceturtdien paziņoja, ka vēlas Grieķijas Eiropas partneru lēmumus par tās parāda samazināšanu, pirms SVF noteiks, vai piedalīties nākamajā starptautiskajā aizdevumā Grieķijas glābšanai.
Grieķijas parlamentā ir gaidāms balsojums par glābšanas plānu 85 miljardu eiro apmērā, kas apspriests ar Grieķijas kreditoriem - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un SVF - un ir trešais starptautiskais aizdevums Grieķijas glābšanai kopš 2010.gada.
SVF kā nozīmīgs Grieķijas kreditors piedalījās sarunās par šo aizdevuma paketi, bet ir licis saprast, ka tā piedalīšanās šajā aizdevumā ir atkarīga no tā, vai Eiropa piekritīs ilgtspējīgai Grieķijas parāda samazināšanai.
Eiro zonas finanšu ministri (eiro grupa) piektdien rīkos ārkārtas sanāksmi Briselē, lai lemtu par trešo finansiālās palīdzības programmu Grieķijai.
Grieķijai un tās kreditoriem - ES, ECB un SVF - ir galīgi jāvienojas par šo aizdevumu līdz 20.augustam, kad Grieķijai būs jāatmaksā 3,4 miljardi eiro no sava parāda ECB.
