PB sagaida, ka pasaules IKP šogad pieaugs par 4,1% kas ir par 0,2 procenta punktiem mazāk nekā 189 valstis apvienojošā institūcija lēsa jūnijā. PB jaunākās aprēķini liecina, ka pērn pasaules ekonomika pieauga par 5,5%.
Pasaules lielākās ekonomikas ASV izaugsme šogad tiek gaidīta 3,7% apmērā salīdzinājumā ar pērn sasniegto 5,6% IKP pieaugumu, savukārt Ķīnas IKP pieaugums palēnināsies līdz 5,1% salīdzinājumā ar 8% pērn, lēš PB.
19 valstu veidotās eirozonas ekonomikas izaugsmes temps šogad varētu palielināties par 4,2% pretstatā 5,2% IKP pieaugumam pērn, savukārt Japānas IKP, kā prognozē PB, šogad palielināsies par 2,9% pēc tam, kad 2021. gadā pieauga par 1,7%.
Jaunattīstības un attīstības valstu ekonomikas apmērs šogad, kā lēš PB, varētu augt par 4,6%. Pērn šajā valstu grupā IKP pieaugums sasniedza 6,3%.
Covid-19 pandēmija kopš 2020. gada sākuma ir iedragājusi pasaules ekonomikas izaugsmi. 2020. gadā pasaules IKP saruka par 3,4%, savukārt valdību īstenotie atbalsta pasākumi un centrālo banku noteiktās ļoti zemās procentu likmes, kā arī vakcinācijas uzsākšana pērn veicināja negaidīti spēcīgu pasaules ekonomikas izaugsmi.
Tomēr ekonomikas atkopšanās ātrums pārsteidza uzņēmējus, un tādēļ radās grūtības iegādāties izejmateriālus un piegādes neatbilda patērētāju prasībām un kuģu, vilcienu un kravas automašīnu iespējām transportēt produkciju. Jo īpaši ASV tirgū bijušas grūtības atrast darbiniekus vakantajām vietām.
Negaidīti straujā izaugsme veicinājusi kopš 2008. gada augstāko inflāciju. Tagad centrālās bankas samazina savus ekonomikas atbalsta pasākumus un apsver procentu likmju celšanu, lai cīnītos pret cenu pieaugumu.
"Pasaules ekonomika vienlaikus saskaras ar Covid-19, inflāciju un politikas neskaidrību, valdību tēriņiem un monetārajai politikai esot neapgūtā teritorijā," sacīja Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass.
