Ķīnas Nacionālā attīstības un reformu komisija mudinājusi uzņēmumus saglabāt "tradicionālos tirgus pasūtījumus". Brīdinājums sekojis pēc tam, kad metālu cenas pēdējos mēnešos ir būtiski palielinājušās, kad lielās ekonomikas ir atguvušas spēkus pandēmijas laikā.
No metāliem būtiski tika ietekmēta vara un alumīnija cena. Londonas Metālu biržā vara cena kritās par 1,6% līdz 9881 dolāriem par tonnu, savukārt alumīnija cena saruka par 1,09% līdz 2370 dolāriem par tonnu.
Saskaņā ar "The Global Times" vēstīto, galvenie Ķīnas tērauda, dzelzs un alumīnija uzņēmumi svētdien kolektīvi bija uzaicināti uz intervijām. Sanāksme notika noteiktu izejvielu cenu nepārtrauktā un krasā pieauguma dēļ. Ķīna jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā pastiprinās pasākumus izejvielu piegādes jomā, ierobežojot "nesaprātīgas" cenas.
Izejvielu tirgotāji kļuva piesardzīgi arī pēc tam, kad Baltais nams piektdien paziņoja, ka ir samazinājis infrastruktūras izmaksas no 2,25 triljoniem dolāru līdz 1,7 triljoniem dolāru. Izdevumi tiek samazināti telekomunikāciju un būvniecības (ceļi un tilti) jomā, kas varētu bremzēt pieprasījumu pēc dzelzsrūdas un vara. Turklāt republikāņi atzina veiktās izmaiņas kā nepietiekamas, kas varētu nozīmēt arī to, ka drīzumā vēl tiks samazināti plānotie ieguldījumi.
Pasaules cenas daudzām izejvielām, kas nepieciešamas rūpniecībai, tostarp vara, ogļu, tērauda un dzelzsrūdas, šogad ir strauji palielinājušās, jo valstīs ir atviegloti ierobežojumi un veikti citi pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai. Arī valdību un centrālo banku vērienīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi visā pasaulē ir veicinājuši pieprasījumu pēc izejvielām.
Ķīna, kas pazīstama kā "pasaules rūpnīca", ir lielākā izejvielu izmantotāja pasaulē. Aprīlī valsts eksports negaidīti pieauga, jo Amerikas drīzā atgūšanās no pandēmijas palīdzēja stimulēt pieprasījumu. Turklāt Indijā daudzās ražotnēs ir apstājusies darbība pandēmijas dēļ, kas arī ir palīdzējis veicināt noietu Ķīnas precēm. Ķīnas eksports pieauga par vairāk nekā 32% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu līdz gandrīz 264 miljardiem dolāru. Tajā pašā mēnesī imports pieauga straujākā tempā vairāk nekā desmit gadu laikā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinoties par 43%.
