Iespēja, ka Krievija varētu sadarboties ar naftas eksportētājvalstu organizāciju, lai mazinātu globālo naftas pārprodukciju, cēla vidējo jēlnaftas cenu no 27 dolāriem līdz 44 dolāriem par barelu.
Cenu kāpums un Krievijas naftas produkcijas pieaugums valsts budžetā iepludinājis no 400 līdz 700 miljardiem rubļu (6,1 līdz 10,8 miljardi dolāru), aprēķinājuši anonīmi eksperti.
Nafta un dabasgāze veido ap 40% no Krievijas kopējiem ieņēmumiem, raksta "Bloomberg". Krasais naftas cenu kritums, kas janvāri sasniedza zemāko atzīmi pēdējo 12 gadu laikā, iedragāja Krievijas peļņu no šī energoresursa.
Laika posmā no šī gada janvāra līdz oktobrim savos galvenajos enerģijas nozares nodokļos – jēlnaftas eksporta nodevā un naftas ieguves nodoklī – Krievija iekasēja 2,7 triljonus rubļu, kas veidoja 26% no kopējiem budžeta ieņēmumiem, liecina Krievijas Valsts kases dati. Augstākas naftas cenas dēļ mēneša ienākumi kopš jūnija pārsniedza 300 miljardus rubļu. Salīdzinājumam – februārī šis rādītājs bija 185 miljardi rubļu, liecina "Bloomberg" aplēses.
Vēstīts, ka naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC 11. novembrī paziņoja, ka tās dalībvalstu jēlnaftas ieguves apjoms šā gada oktobrī sasniedzis rekordaugstu līmeni, neskatoties uz to, ka organizācija pēc trīs nedēļām gatavojas vienoties par ieguves ierobežošanu.
OPEC norāda, ka tās 14 dalībvalstis oktobrī ieguvušas 33,36 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 236 000 vairāk nekā septembrī.
Pēc 29. septembrī Alžīrā notikušās sanāksmes OPEC solīja īstenot pēdējos astoņos gados pirmo naftas ieguves samazinājumu, lai veicinātu naftas cenu pieaugumu.
Šāda OPEC vienošanās naftas ieguves ierobežošanai, kas paredzēta naftas cenu stabilizēšanai, ir pirmā kopš 2008. gada, taču sīkākas detaļas tiks noteiktas vien 30. novembrī Vīnē paredzētajā sanāksmē.
