Tuvojoties vienam no pirmajiem Eiropas zaļā kursa atskaites punktiem – 2030. gadam, piesārņojošais resurss – ogles – kritīs pirmais. Ņemot vērā, ka Eiropā lielākās ogļu patērētājas ir Vācija un Polija, atklāts ir jautājums, kurš resurss tiks likts vietā, kā un kādā mērā šis process ietekmēs elektroenerģijas cenas Latvijā. Iespējams, būs ļoti daudz gāzes. Turklāt pēc trim gadiem, atslēdzoties no BRELL tīkla, Baltiju gaida pieslēgšanās Eiropas elektrotīklam, kas var pavājināt mūsu pozīcijas konkurentu vidū. Portāls "Delfi Bizness" turpina pētīt sarežģīto un daudzšķautņaino faktoru kopumu, kas ietekmē elektrības cenas Latvijā.
Zaļā kursa ietvaros visām Eiropas valstīm lielākā vai mazākā mērā nāksies piemērot un pārkārtot savu elektroenerģijas un siltuma ieguves praksi. Visas 27 ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam pārvērst Eiropu par pirmo klimata neitrālo kontinentu. Lai to panāktu, valstīm līdz 2030. gadam jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Vienlaikus ir skaidrs, ka pārmaiņas prasīs būtiskus ieguldījumus un tas atspoguļosies arī cenās un energoresursu izmaksās, lai sabalansētu elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Līdz ar to Latvijā elektroenerģijas cenas ietekmēs ne tikai mūsu pašu enerģētikas stratēģija un rīcība, bet lielā mērā arī notiekošais mūsu kaimiņvalstīs un Eiropā kopumā ceļā uz klimatneitralitāti un sava energopatēriņa nodrošināšanu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
