Jūs esat bestselleru autors, kura grāmatas iegādājušies miljoniem cilvēku. Kas ir tas, kas jūs motivē darīt to, ko jūs darāt?
Nav tikai viens iemesls. Es mīlu savu darbu - daru vairākas lietas: esmu autors, terapeits, katru nedēļu strādāju ar cilvēkiem. Pēdēja laikā mēdzu strādāt ar cilvēkiem, kuriem citi nav spējuši palīdzēt. Tāpat strādāju ar cilvēkiem, kas dienējuši bruņotajos spēkos, piemēram, kara veterāniem, kas šobrīd cīnās ar posttraumatisko stresa sindromu. Mani motivē apziņa, ka darbs ar šiem cilvēkiem man prasa dažas stundas, bet viņiem tā ir visa dzīve.
Uzskatu, ka ir svarīgi definēt savas darbības mērķi. Mans mērķis ir parādīt cilvēkiem, kā izmantot dažādas psiholoģijas tehnikas, lai tie varētu ieviest pārmaiņas savā dzīvē. Pietiekami bieži cilvēki pie manis nāk un stāsta, ka viņiem ir palīdzējušas manas ieteiktās metodes un tā ir lieliskākā sajūta pasaulē.
Domāju, ka mana misija ir ne tikai palīdzēt cilvēkiem, bet arī panākt, ka manas izmantotās metodes nonāk pie pēc iespējas lielāka cilvēku skaita. Man ļoti patīk tas, ko es daru, un es visu laiku cenšos kļūt vēl labāks.
Kādēļ cilvēki pēc palīdzības vēršas tieši pie jums?
Es cilvēkiem piedāvāju risinājumus. Ja kāds vēlas atmest smēķēšanu vai kļūt pašpārliecinātāks, tad šī persona var izmantot manus padomus, kā to paveikt. Cilvēkus, kuri pie manis nāk, var iedalīt divās kategorijās. Pirmā – tie, kuri atzīst, ka viņi cīnās ar kādu problēmu un vēlas to atrisināt. Otrā – cilvēki, kuri jau šobrīd ir ļoti spējīgi savā nozarē, bet vēlas kļūt vēl labāki, piemēram, mūziķi.
Kas jūs atšķir no citiem autoriem, kas raksta pašpalīdzības grāmatas?
Katrs autors ir unikāls, katram ir savs stils. Es uzskatu, ka man ir izdevies komplicētus psiholoģijas aspektus un tehnikas pasniegt viegli saprotamā un uztveramā formā, un tas manam darbam ir piesaistījis lielu cilvēku skaitu. Otra lieta ir rezultāti. Es vienmēr tiecos pēc panākumiem – lai arī ko es darītu, vēlos būt tik labs, cik vien iespējams. Mani standarti ir augsti un tas ļauj sasniegt labus rezultātus.
Ja pie jums atnāk cilvēks, kurš saskāries ar kādu problēmu, kas ir galvenā lieta, kura viņam jāņem vērā, lai spētu šo problēmu atrisināt?
Viņiem nav jātic, ka tas, ko es ieteikšu, strādās – daudzos cilvēkos nereti novērojama skepse. Nav nekādu problēmu, ja cilvēks ir skeptiski noskaņots, bet ir svarīgi, ka viņš ievēro manus norādījumus. Ja tiek sekots manām norādēm, nesasniegt gaidīto rezultātu ir grūti. Esmu ievērojis, ka cerēto rezultātu nav izdevies sasniegt tikai tajos gadījumos, kad cilvēks nav sekojis manām norādēm.
Kas, jūsuprāt, ir svarīgākā īpašība, kas cilvēkam nepieciešama mūsdienās?
Es teiktu, ka izturība. Tas nenozīmē tikai būt spēcīgam, bet arī spēt adaptēties un būt radošam. Tā sistēmas sastāvdaļa, kurai piemīt vislielākā spēja adaptēties un pielāgoties dažādām situācijām, ir arī tā, kas nereti nonāk kontrolē pār šo sistēmu. Līdz ar to persona kādā politiskajā partijā, kompānijā vai arī ģimenē ar vislielāko fleksibilitāti – spēju domāt dažādi – tur iegūs kontroli.
Kāda ir visbīstamākā īpašība, kas cilvēkam var piemist?
Domāju, ka ļoti bīstamas ir situācijas, kad cilvēki kļūst depresīvi. Kad cilvēkiem ir depresija, viņi pieņem sliktus lēmumus – viņi nekam neredz jēgu, un tas sagādā virkni problēmu: viņiem ir mazāk enerģijas, sliktāka veselība. Tāpēc uzskatu, ka depresija ir pati bīstamākā.
Ļoti ilgu laiku cilvēki ir pievērsuši uzmanību savai fiziskajai veselībai, bet to pašu nevarētu teikt par garīgo veselību. Iepriekš cilvēki, kuri strādāja kādā konkrētā profesijā, piemēram, bruņotajos spēkos, nedrīkstēja atklāt, ka cīnās ar garīgās veselības problēmām, jo tā tika uzskatīta par vājību. Uzskatu, ka mūsdienās novērojamā cilvēku gatavība atklāti runāt par garīgās veselības problēmām ir atzīstama un laba lieta.
Kāds noskaņojums šobrīd valda Rietumu sabiedrībā? Vai cilvēki kopumā ir laimīgi par savu dzīvi un ikdienu, vai arī viņos vairāk novērojamas negatīvas izjūtas?
Skaidrs, ka Rietumu sabiedrībā cilvēki šobrīd piedzīvo dažādas izjūtas – ir daudzas lietas, kuras mūs iepriecina un pastāv arī tādas, kas mums sagādā nepatīkamas sajūtas. Ja raugāmies uz medijos publicēto saturu, tad redzam, ka tur pārsvarā izskan negatīvas ziņas – tas arī ietekmē sabiedrību. Līdz ar to, ja mēs pievērstu uzmanību tikai tam, kas izskan presē, tad varētu padomāt, ka mūsu sabiedrība piedzīvo pastāvīgas nepatikšanas, bet realitāte ir tāda, ka cilvēki vienkārši dzīvo savu dzīvi. Tas nenozīmē, ka šobrīd nesaskaramies ar virkni problēmu, kas pirms pāris gadiem vēl neeksistēja, tostarp faktoriem, ko rada klimata pārmaiņas. Kad runājam par Rietumu sabiedrību, jāsaprot arī tas, ka tajā ir dažādas kultūras – piemēram, cilvēkiem Skandināvijā ir pavisam cita vērtību skala, salīdzinājumā ar tiem, kas dzīvo Lielbritānijā.
Domāju, ka lielākā daļa Rietumu sabiedrības jūtas pietiekami labi. Jā, viņiem ir problēmas, bet tagad mums ir arī piekļuve plašiem informācijas resursiem, kurus izmantot, lai šīs problēmas risinātu – kādreiz šo resursu apjoms bija ierobežotāks. Piemēram, kādreiz mobilo telefonu izmērs bija ļoti liels un vienīgais, ko ar tiem varēja izdarīt, bija veikt zvanu. Mūsdienās mobilie telefoni ir ievērojami mazāki, bet to funkciju klāsts ir nesalīdzināmi lielāks. Līdzīga attīstība laika gaitā piedzīvota psiholoģijas tehnoloģijās. Pirms 30 gadiem būtu nepieciešami aptuveni seši mēneši, lai izārstētu kādu fobiju. Mūsdienās teju katru fobiju var izārstēt aptuveni stundas laikā.
Viens no jūsu citātiem ir: "Dzīves pieredzi galvenokārt ietekmē perspektīva, no kuras cilvēks to skata. Mūsu sajūtas un uzvedība būs atkarīga no tā, kādu nozīmi mēs piešķirsim situācijām vai notikumiem." Vai ar to jūs vēlaties teikt, ka cilvēks ir spējīgs ietekmēt visu, kas notiek viņa dzīvē, ja šie notikumi tiek skatīti caur konkrētu prizmu?
Visa dzīvē iegūtā pieredze ir rezultāts mūsu uzvedībai. Savukārt mūsu uzvedība ir atkarīga no tā, kā mēs interpretējam dzīvi. Viena no lietām, ko es daru, ir cenšos cilvēkiem palīdzēt sajusties labāk, jo cilvēks, kurš jūtas labi, pieņem arī labākus lēmumus. Veids, kā mēs uztveram dzīvi, ietekmēs mūsu lēmumus un uzvedību. Liela daļa cilvēku daudz laika pavada, domājot par lietām, kuras nekad nenotiks. Es saku, ka cilvēkiem ir liela ietekme par to, kā viņi domā par lietām, bet ne visi to apzinās.
Ikgadējais Rīgas Biznesa forums, kas norisināsies 7. novembrī viesnīcā "Radisson Blu Latvija", šogad piedāvā plašu un ekskluzīvu programmu biznesa līderiem, uzņēmumu vadītājiem un ikvienam, kam interesē organizācijas un personības izaugsme – kā veicināt uzņēmuma panākumus, kā attīstīt pašam savu personību un kā būt tādam līderim, kurš palīdz augt citiem. Vairāk par forumu lasi ŠEIT.