Pārkārtojumi attiecībā uz gāzesvadu sistēmas piederību Lietuvā iecerēti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām. Kad Krievija 2009.gada janvārī pārtrauca gāzes piegādi Eiropai caur Ukrainu, ES sāka savas enerģētikas saimniecības pārkārtošanu un tā paša gada 22.aprīlī apstiprināja tā dēvēto trešo enerģētikas paketi, kas nosaka, ka gāzes cauruļvadu un elektrotīklu bizness nedrīkst atrasties tajās pašās rokās, kur elektroenerģijas ražošana un gāzes piegāde. Šai paketei jāstājas spēkā 2012.gada martā.
Maijā Lietuvas valdība apstiprināja koncepciju, kas paredz nodalīt gāzes transportu no tirdzniecības.
"Gazprom" un Vācijas "E.ON Ruhrgas", kam pieder 76% "Lietuvos dujos" akciju, šos plānus kritizējušas, paziņojot, ka tādi pārkārtojumi "varētu kaitēt gāzes piegādēm Lietuvai". Tās draudējušas Lietuvai arī ar starptautisku arbitrāžu.
"Mūsu kompānijas ar vācu partneriem Lietuvas teritorijā likumīgi iegādājās daļu gāzesvadu sistēmas aktīvu," Putins paziņojis, tiekoties ar Vācijas darījumu aprindu pārstāvjiem Berlīnē. "Tagad, atsaucoties uz šo trešo paketi, tās no turienes sviež ārā. Tā ir laupīšana!"
Kā norāda "Lenta.ru", Lietuva gatavojas celt sašķidrinātās gāzes termināli, lai samazinātu atkarību no dārgās Krievijas gāzes, bet valdība atzīst, ka tam nebūtu jēgas, ja valsts nekontrolē maģistrālos gāzesvadus.
Tādu pašu lēmumu attiecībā uz kompāniju "Eesti Gaas", kurā 47% akciju pieder kompānijām "Gazprom" un "Itera", gatavo Igaunija. Līdzīgi procesi norisinās arī Polijā.
Iepriekš Putins laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" jau kritizējis "Trešo enerģētikas paketi", paziņojot, ka tāda ES politika "attur investorus ieguldīt līdzekļus jaunos Eiropas projektos". Uzturoties Vācijā, viņš aicinājis Eiropas Komisiju (EK) konsultēties ar Krieviju par jauno energopiegāžu regulējuma nosacījumu ieviešanu, "lai izvairītos no absurdām situācijām vai konfliktiem, kas reizēm rodas tukšā vietā".