Revidēs ES centienus ierobežot 'netīras' naudas legalizāciju
Foto: Eiropas Banku iestāde

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb "naudas atmazgāšana" ir prakse, kad tiek slēpta kriminālās darbībās gūtu ieņēmumu prettiesiskā izcelsme. Aizdomīgos darījumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, summas Eiropas Savienībā sasniedz simtiem miljardu eiro gadā. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir uzsākusi revīziju, lai pārbaudītu Savienības centienus ierobežot "netīras" naudas legalizāciju. Šajā revīzijā galvenā uzmanība tiks pievērsta banku nozarei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) direktīva ir pieņemta 1991. gadā. Tā ir atjaunināta četras reizes, pēdējo reizi – 2018. gadā. Komisijai šajā jomā ir galvenā loma ES līmenī, un tās uzdevums ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir izstrādāt un piemērot NILLN noteikumus. Šogad Eiropas Banku iestāde (EBI) uzņēmās vadīt, koordinēt un uzraudzīt ES finanšu nozares cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Dalībvalstu pienākums ir ieviest un piemērot ES NILLN noteikumus, pieņemot valsts tiesību aktus, un saukt pie kriminālatbildības vainīgos par šādiem noziegumiem. Eiropols lēš, ka Eiropā aizdomīgu darījumu vērtība veido apmēram 1,3% no ES IKP.

"Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija aizvien vairāk kļūst par nopietnu apdraudējumu visā pasaulē. Kriminālnoziedznieki bieži mēģina legalizēt līdzekļus vietās, kurās kontrole darbojas visvājāk, un tas bieži ir tālu no līdzekļu izcelsmes vietas," teic par revīziju atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs. "Ņemot vērā šīs kriminālās prakses milzīgos apmērus, tostarp Eiropas Savienībā, kā arī nesenus augsta profila skandālus, kuros iesaistītas bankas, mēs esam nolēmuši revidēt, cik efektīva ir ES darbība cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju banku nozarē." Šo revīziju ir paredzēts pabeigt 2021. gada pirmajā pusē.

Neskatoties uz plašu starptautisko sadarbību un aizvien niansētākiem ES tiesību aktiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija joprojām ir milzīgs politikas izaicinājums. Revidentu uzmanības centrā būs ES tiesību aktu transponēšana valstu tiesību aktos, iekšējā tirgus riska faktoru pārvaldība, valstu uzraudzības iestāžu un ES struktūru sadarbība un ES darbības ar mērķi novērst ES NILLN tiesību aktu pārkāpumus valstu līmenī. Revīzijas praktiskais darbs aptvers Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorātu, EBI un Eiropas Centrālo banku.

ES pieņēma pirmo NILLN direktīvu 1991. gadā. Pašreiz spēkā esošā versija ir Direktīva (ES) 2015/849, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/843 (dēvēta par 5. NILLN direktīvu). Dalībvalstīm bija uzdots transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos un ieviest Direktīvas noteikumus vēlākais līdz 2020. gada 10. janvārim. Gadu gaitā NILLN direktīvas tvērums ir kļuvis aizvien plašāks.

Jaunā Komisija ir noteikusi NILLN par prioritāti un nesen ir publicējusi paziņojumu "Rīcības plāns attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Banku sektors Eiropas Komisija Korupcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form