Foto: AP/Scanpix

Piektdien, 24.aprīlī, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros Rīgā norisināsies eirozonas valstu finanšu ministru tikšanās. Pasākums solās būt sarežģīts un dramatisks – tajā pieņemtie lēmumi var tuvināt defoltam vienu no ES dalībvalstīm un ietekmēt visas vienotās valūtas likteni.

Patiesības mirklis

Neapšaubāmi, runa ir par Grieķiju. ES ministriem un funkcionāriem būs jāsaprot, vai ir nepieciešams Atēnām piešķirt kredītlīniju 7,3 miljardu eiro apmērā, vai, gluži pretēji, pienāks brīdis, kad politiski stūrgalvīgās faktiski bankrotējušās valsts vadībai jātiek nošķirtai no "savstarpējās palīdzības kases".  

ES neapmierinātības iemesls ir Grieķijas valdības gatavības trūkums iedzīvināt tirgus reformas un pensiju apdrošināšanu. Pēc "Eurostat" datiem, Grieķija pensiju sistēmas uzturēšanai tērē 17,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir augstākais rādītājs ES. Minimālā alga Grieķijā ir 684 eiro mēnesī.

"Uzsēdušies uz adatas"

Jauns naudas pārskaitījums grieķiem nepieciešams kā gaiss. Aprīļa beigās valstij pensijās un algās jāizmaksā 1,7 miljardi eiro, kā arī jādzēš parādu procenti - jāpārskaita 80 miljoni eiro Eiropas Centrālās bankas kontā un 200 miljoni eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). Taču pats lielākais maksājums paredzēts 12.maijā - Atēnām ir jāatmaksā SVF uzreiz 770 miljoni eiro. Fonda vadība kategoriski atteikusies apspriest iespēju atlikt maksājumu.

Kopējais Grieķijas parāds jau sasniedzis 320 miljardus eiro jeb 175% no valsts IKP.

Spēlēšana uz nerviem

Rīgas sarunu priekšvakarā abas puses mēģina blefot. Grieķijas politiskie līderi apsola vēlētājiem un žurnālistiem no Latvijas atgriezties ar jaunu vienošanos par aizdevumu. Eiropas Komisijas pārstāvji, gluži pretēji, demonstrē vēsu skepsi. "Progress vēl nav tikt tālu redzams, lai būtu iespējams runāt par pārrunu noslēgumu un līdzekļu izmaksu. Nepieciešama skaidrība par to, kādā veidā Grieķija izpildīs starptautiskā aizņēmuma nosacījumus," aģentūrai LETA atzinis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Pasaules plašsaziņas līdzekļi par tikšanos Rīgā vēstī jau ar tradicionālo publikāciju sēriju par tuvojošos finanšu krahu. Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka Bulgārijas, Kipras, Maķedonijas un Rumānijas centrālās bankas jau pārstājušas atbrīvoties no Grieķijas obligācijām visās grieķu banku apakšvienībās savās valstīs. Ietekmīgais laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, brīdinājis, ka pārrunu "noraušanas" gadījumā Atēnas pasludinās defoltu. Grieķijas valdība šo informāciju gan noliegusi.

Bet ja tas būs defolts?

Patiesībā hipotētiskais Grieķijas defolts ES ekonomikai nav tik ļoti bīstams, kā varētu likties, lasot mediju virsrakstus. Pēc krīzes - 2008.gadā Brisele pielikusi ne mazums pūliņu, lai aizsargātu ES banku sistēmu no domino efekta. Dalībvalstu ekonomikas, lai arī ar zināmiem zaudējumiem, taču tāpat varēs dzēst neizbēgamās vienotās valūtas kursa svārstības. Un pat Eiropas Centrālā banka (ECB), kam nāksies ciest sociālos zaudējumus banku uzturēšanas dēļ un tēriņu dēļ, kas paredzēti grieķu valdības obligāciju izpirkšanai, rezultātā turpinās pastāvēt.

Tomēr Grieķijas bankrots dos spēcīgu triecienu Eirozonas reputācijai un Vācijai kā tās neformālajam līderim. Nenovēršami, tiks uzdots jautājums par alianses tālākas eirointegrācijas spēju un ES konkurētspēju starptautiskajā investīciju tirgū. Ekonomistu ieskatā, defolta pasludināšana automātiski nozīmēs Grieķijas atgriešanos pie drahmas - ECB nav tiesību uzturēt banku sistēmas dzīvotspēju, kas zaudējusi maksātspēju.

Cita potenciālā riska sfēra - ģeopolitika. Finanšu bads un iziešana no eirozonas var pastiprināt jau tā aktīvo tuvināšanos Krievijai. Grieķijas premjers Aleksis Ciprs ne vienu reizi vien paziņojis par nepieciešamību vājināt sankcijas pret Krieviju. Valstis atklāti risina pārrunas par jaunu raķešu iepirkumu "S-300" sistēmām, neskatoties uz krīzi, Grieķija turpina audzēt aizsardzības budžetu. Bet pagājušajā nedēļā vācu izdevums "Spiegel" vēstīja, ka Maskava šķietami esot gatava piedāvāt Atēnām 3 līdz 5 miljardus eiro uz nākamās peļņas rēķina, kas tiks gūta no gāzes tranzīta pa "Turku straumi". Pēc laikraksta vēstītā, tāda vienošanās tika panākta nesenajās sarunās starp Vladimiru Putinu un Cipru. Kremļa preses dienests gan šo informāciju neapstiprina.

Tiek skaitītas dienas

Saskaņā ar programmu, kas publicēta Latvijas prezidentūras ES Padomē mājas lapā,  piektdien paredzētā eirogrupas tikšanās ilgs aptuveni 3,5 stundas. Ja šajā laikā puses nespēs vienoties, tad pie šī jautājuma tādā pat formātā puses atgriezīsies 11.maijā Briselē. Taču trešais mēģinājums grafikā nav paredzēts - 12.maijā Atēnām jāatmaksā SVF kārtējā parāda daļa... Vai arī jāpasludina maksātnespēja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!