"Darbi ir sākti. Šobrīd jau tiek ievesta tehnika," Bagapšs stāstīja lietišķajam laikrakstam "Kommersant".
"Rosneftj" pētīs šelfa posmus Abhāzijas Melnās jūras piekrastē starp Gudautas un Novijafonas pilsētām, kur, kā teicis Bagapšs, ir "bagātīgas naftas rezerves".
Viņš pastāstīja, ka no Padomju Savienības laikos izveidotajām 22 naftas ieguves vietām Abhāzijā tikai viena ir īslaicīgi darbojusies pēc asiņainā konflikta 90.gados, kad republika atdalījās no Gruzijas.
Bagapšs teica, ka Abhāzijas amatpersonas ir mēģinājušas atjaunot naftas ieguvi republikas teritorijā, bet tas nav izdevies resursu nepietiekamības dēļ.
"Mēs varējām iegūt naftu, bet mums tas atkal bija jābeidz. Tobrīd mēs nebijām vēl gatavi, mums bija gan speciālistu, gan aprīkojuma trūkums," viņš paskaidroja.
Gruzijas valdība atkārtoti ir paudusi šaubas par Krievijas plāniem pētīt naftas ieguves iespējas Abhāzijā, pamatojot tos kā draudus Gruzijas neatkarībai un apdraudējumu apkārtējai videi visā Melnās jūras reģionā.
Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta līdz šim atzinusi tikai Krievija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.