Ja Grieķija aizies no eiro zonas, tas var izraisīt postošu domino efektu visā Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), ceturtdien brīdināja Grieķijas premjerministrs Antonis Samars.
Ja Grieķiju piespiedīs atstāt eiro zonu, "tas būs postoši Grieķijai un kaitējoši Eiropai", viņš teica intervijā Francijas laikrakstam "Le Monde".
Samars arī brīdināja, ka sociālie satricinājumi, kādus Grieķijā varētu izraisīt izslēgšana no eiro zonas, varētu ļoti smagi ietekmēt citas Eiropas Savienības valstis.
"Līdzās nestabilitātei Tuvajos Austrumos, [šie satricinājumi] var kļūt par ģeopolitisku murgu, kas izplatīsies pāri Grieķijas robežām," klāstīja Samars.
Turklāt uz Grieķijas aiziešanu no eiro zonas reaģēs finanšu tirgi, gaidot arī citu eiro zonas valstu izstāšanos no EMS, un tas izprovocēs domino efektu, viņš prognozēja.
Jau vēstīts, ka Samars šonedēļ tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas valdības vadītāju Fransuā Olandu un lūgs par diviem gadiem pagarināt termiņu taupības pasākumu programmas īstenošanai.
Laikraksts "Financial Times" (FT) ziņoja, ka Samars ierosināšot, lai valsts budžeta tēriņu samazināšanas pasākumi tiktu īstenoti četru gadu periodā, nevis divos gados, kā to paredz pašreizējā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Savu ierosinājumu Grieķijas valdības vadītājs pamatošot ar nepieciešamību atjaunot izaugsmi ekonomikā, kurā recesija ir jau piekto gadu, liecina FT rīcībā nonācis dokuments.
Samars piektdien Berlīnē tiksies ar Merkeli un sestdien ieradīsies Parīzē uz tikšanos ar Francijas premjeru.
Merkeles pārstāvis Štefens Zeiberts norādījis, ka Vācijas nostāja par reformām Grieķijā un aizdevuma nosacījumiem paliek nemainīga.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem aizdevuma programmas nosacījumiem Grieķijai līdz 2013. un 2014.gadam jāsamazina budžeta izdevumi par 11,5 miljardiem eiro (astoņiem miljardiem latu) jeb aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nepieciešamība samazināt tēriņus šādā apmērā ir izraisījusi spriedzi Grieķijas jaunajā koalīcijas valdībā, un pašlaik ir izdevies vienoties par tēriņu apcirpšanu apmērā, kas atbilst tikai divām trešdaļām no minētās summas.
Tā kā Grieķijā bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 23,1%, valdība nevēlas turpināt strādājošo atlaišanu valsts sektorā vai arī nosūtīt viņus pagaidu atvaļinājumos.
Grieķija ir saņēmusi no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda finanšu palīdzību aptuveni 240 miljardu eiro (aptuveni 169 miljardu latu) apmērā.
Tēriņu samazināšana ir priekšnoteikums, lai Atēnas dabūtu nākamo aizdevuma maksājumu 31,5 miljardu eiro (22 miljardu latu) apmērā, kas ir vitāli nozīmīgi valsts maksātspējas saglabāšanai. Nav gaidāms, ka Grieķija šo maksājumu varētu saņemt ātrāk kā oktobrī.
