Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomēr tādam scenārijam ir savi riski, ceturtdien paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Ir jāvērtē ne tikai terminālis, bet arī visa infrastruktūra, arī Inčukalns, un tad kopējā paketē valstis varētu darboties, tomēr tāds scenārijs nevar būt ērts, tāds scenārijs nav bez riska, kas noņemtu šo saspīlējumu," Lietuvas valdības vadītāja klāstījusi ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".
Iepriekš Šimonīte bija teikusi, ka ar Klaipēdas LNG jaudu nepietiek pieprasījuma visās trīs Baltijas valstīs apmierināšanai. Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 13.aprīlī, paskaidroja, ka premjerministre bija domājusi, ka ar Klaipēdas termināli nepietiek Baltijas valstīm un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Kreivis piebilda, ka Somija varot izmantot mazutu gāzes vietā.
Lietuvas enerģētikas ministrs teica, ka Baltijas valstīm pietiek ar Klaipēdas LNG termināļa jaudu, turklāt Somija un Igaunija gatavojas līdz nākamās apkures sezonas sākumam izveidot savu termināli.
"Baltijas valstīm, jā, pašlaik pietiek ar termināli. Atbilstoši esošajām jaudām, varbūt ar nelielu ierobežojumu lielākajiem patērētājiem, principā esam tiešām nodrošināti," klāstīja Lietuvas enerģētikas ministrs.
Arī Latvija ir paziņojusi par plāniem veidot savu LNG termināli, lai gan apzinās, ka projektu nevarēs īstenot ātri.
Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss un Somijas ekonomikas ministrs Mika Lintile pagājušajā nedēļā vienojās, ka Somija un Igaunija kopīgi nomās peldošo LNG termināli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
