Kipras prezidents jau esot runājis ar ES ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu pirms piektdien Dublinā ieplānotās eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kurā paredzēts panākt galējo vienošanos par Kipras glābšanas programmas nosacījumiem.
Tāpat lūgumu pēc papildus palīdzības Anastasiads nosūtījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu un ES prezidentam Hermanam van Rompejam.
Vēl nav skaidrs par tieši kāda apjoma palīdzību ir runa. Savukārt Vācijas valdības pārstāvji pēc Kipras prezidenta lūguma izteikušies, ka aizdevuma summu nekādā gadījumā palielināt nevarēs.
Ceturtdien Kipras valdība apstiprināja, ka valsts glābšanai nepieciešamo līdzekļu apjoms ir sasniedzis 23 miljardus eiro (16,2 miljardus latu), iepriekš noteikto 17,5 miljardu eiro (12,3 miljardi latu) vietā.
"Tā ir taisnība, ka novembra memorandā tika runāts par 17,5 miljardiem eiro (12,3 miljardi latu) finanšu vajadzību nodrošināšanai. Ir kļuvis skaidrs, ka šis skaitlis tagad ir sasniedzis 23 miljardus eiro (16,2 miljardi latu)," ceturtdien paziņoja Kipras valdības pārstāvis Krists Stilianids.
Jau ziņots, ka Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ. Tolaik tika lēsts, ka starptautiskā aizdevuma Kiprai apmērs būs 17,5 miljardi eiro (12,3 miljardi latu).
Eirozonas finanšu ministri martā piekrita piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7 miljardu latu) lielu starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā. Taču, lai saņemtu palīdzību, Kiprai būs jāievēro stingra taupība.
