Savu lēmumu "ExxonMobil" motivē ar to, ka līdzšinējā izpēte divos urbumos Austrumpolijā "nav uzrādījusi ilgtspējīgas komerciāli saistošas ogļūdeņražu plūsmas", tāpēc "izpētes darbības Polijā ir pabeigtas", amerikāņu kompānijas oficiālo viedokli pauž "Financial Times".
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš saka, ka šāds pavērsiens itin ticami varētu nozīmēt Eiropas slānekļa gāzes buma pierimšanu. Polijā līdz šim lēstais atradņu apjoms tika uzskatīts par lielāko Eiropā.
Ja līdz šim, piemēram, pēc ASV Enerģijas informācijas administrācijas datiem, tika uzskatīts, ka Polijā ir 5,3 triljonos kubikmetru mērāmas slānekļa gāzes iegulas, tad līdz ar "ExxonMobil" rīcību un jaunākajiem datiem tajā ieviesta milzu korekcija - Polijas valdības uzdevumā strādājošie ģeologi runā vien par 346-768 miljardiem kubikmetru.
"Visa ģeoloģija jau ir balstīta uz pieņēmumiem," komentē Ozoliņš. "Kad izdara reālu urbumu, izrādās, ka slāņa struktūra ir mazliet citādāka, un tas ietekmē iepriekšējās prognozes."
Jaunā korekcija liek pārvērtēt arī Polijas enerģētikas politikas plānus. Visdrīzāk tas nozīmē, ka par gāzes eksportētāju valsti Polija tomēr nekļūs, kā bija cerēts iepriekš. Tomēr arī pašreizējais scenārijs ir gana labs, lai valsts neatteiktos no slānekļa gāzes ieguves un izmantošanas.
Atradnes ir gana bagātīgas pašmāju prasībām - 14 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, no kā divas trešdaļas pašlaik apmierina ar importēto Krievijas gāzi. Tieši enerģētiskā neatkarība patiesībā ir bijis Polijas enerģētikas politikas stūrakmens, sparīgi un entuziastiski attīstot slānekļa gāzes jomu.
Polijas ekonomikas ministrs Valdemārs Pavlaks jau atradis vainīgo "ExxonMobil" pēkšņajā lēmumā - tā esot Krievija, kas pagājušajā nedēļā kompāniju iekārdinājusi kopā ar "Rosņeftj" apgūt Sibīrijas naftas laukus.
Par Pavlaka sazvērestības teoriju Ozoliņš ir skeptisks, sakot, ka ministram, saprotams, tagad jāmeklē "tumšie spēki", lai paskaidrotu vērtīgā investora aiziešanu. Viņaprāt, "pašlaik mums nav vērts spekulēt par "ExxonMobil" aiziešanas patiesajiem apstākļiem". Iespējams, kāda skaidrība šai ziņā varētu ar laiku atklāties kompānijas pašas komentāros.
Arī citi laikraksta aptaujātie gāzes nozares eksperti norāda, ka attiecībā uz slānekļa gāzi pašlaik ir ļoti grūti nodalīt patieso informāciju no politiskās propagandas un pat apzinātiem meliem. Tāpēc ir gandrīz neiespējami rast skaidrību, kas ir "ExxonMobil" lēmuma dēļ saceltās jezgas pamatā.
Polijā slānekļa gāzes sektorā citu starpā aizvien darboties paliek "Chevron", "ConcoPhilips" un pašu poļu "PGNiG". Arī "ExxonMobil" Polijā vēl ir līgums par sešu atradņu apguvi, un pagaidām nav skaidrs, kas ar tām notiks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
