Foto: AFP/Scanpix/LETA

Somijas Olkiluoto atomelektrostacija (AES) sestdien, 12. martā, sākusi ražošanu 3. reaktorā testa režīmā, piegādājot elektroenerģiju valsts tīklam, paziņojis operators "Teollisuuden Voima". Papildu jauda laika gaitā samazinās vajadzību pēc elektroenerģijas importa un pazeminās cenu, vēsta "Reuters".

1,6 gigavatu (GW) jaudas reaktoram bija jāsāk strādāt vēl 2009. gadā, bet tehnoloģisku problēmu dēļ tas kļuva par tiesas prāvu objektu. Tas ir Somijā pirmais jaunais reaktors vairāk nekā 40 gadu laikā un Eiropā pirmais gandrīz 15 gadu laikā.

Olkiluoto AES 3. reaktorā sākta izmēģinājuma ražošana ar nedaudz vairāk kā 0,1 gigavatu jaudu, kas ir neliela daļa no tā kopējās jaudas, un līdz jūlija beigām plānots palielināt līdz pilnai jaudai.

"Jaunā stacija ievērojami uzlabo Somijas elektroenerģijas pašpietiekamību un palīdzēs sasniegt oglekļa neitralitātes mērķus," teikts operatora "Teollisuuden Voima" (TVO) paziņojumā. Paredzams, ka pēc pilnīgas darbības sākšanas tas nodrošinās 14% no Somijas elektroenerģijas pieprasījuma, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc importa no Krievijas, Zviedrijas un Norvēģijas.

"Olkiluoto 3. reaktors samazinās Somijas atkarību no importa un valsts kļūs par lētāku cenu zonu," aģentūrai "Reuters" sacīja "Aurora Energy Research" ekonomists Aleksandrs Esers. "Somijas elektroenerģijas neto imports pēdējos gados bija vidēji 13 teravatstundas (TWh), kam līdz 2025. gadam vajadzētu samazināties līdz 5-8 TWh, kad darbosies "Olkiluoto 3" stacija."

Portāls "Delfi Bizness" jau vēstīja, ka pagājušā gada decembrī Somijas Olkiluoto AES oficiāli palaida savu trešo reaktoru, kurā tika izmantots jauns modelis "European Pressurised Reactor", tas prasīja 16 gadus un vairāk nekā 10 miljardus eiro. Ņemot vērā, ka tā varētu nodrošināt 10–15% no Somijas kopējā patēriņa, Igaunijas "Fermi Energia" valdes loceklis Henri Ormuss ir drošs, ka jaunā AES ietekmēs arī Baltijas tirgu. "Somija importē energoresursus, līdz ar to samazināsies valsts importa apjomi un jaunās bāzes jaudas, kas ir gana lielas, noteiktās stundās izspiedīs ārā dārgo gāzi, kas šobrīd nosaka un ietekmē cenu. Pat ja tas notiks tikai vienu stundu dienā, elektrība būs lētāka un zaļāka. Tomēr jāņem vērā, ka 20. gadu beigās Somija plāno pārstāt izmantot ogles un to vajadzēs kompensēt," norāda Ormuss.

Kodolenerģija Eiropā joprojām ir pretrunīga, un dažas valstis, piemēram, Vācija, pakāpeniski pārtrauc reaktoru izmantošanu drošības apsvērumu dēļ, bet citas, tostarp Francija un Lielbritānija, apspriež jaunus projektus.

TVO pieder Somijas enerģētikas uzņēmumam "Fortum" un vairākiem mazākiem enerģētikas un mežsaimniecības uzņēmumiem.

Somija ir vienīgā Ziemeļvalsts ar lielu elektroenerģijas deficītu, norāda Oslo konsultāciju uzņēmuma "Thema" partneris Mariuss Holms Rennesunds, prognozējot, ka Somijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināsies līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh) 2023. gadā no prognozētajiem vidējā 70 eiro/MWh 2022. gadā, lai gan paredzamo samazinājumu radīs arī zemākas gāzes cenas. 2024. gadā Somijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, visticamāk, samazināsies līdz 45 eiro/MWh.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!