Soross 90 gadu jubilejā: Eiropa ir ievainojamāka nekā ASV
Foto: Reuters/Scanpix

Lai gan "Forbes" pasaules turīgāko cilvēku sarakstā ar 8,3 miljardu ASV dolāru kapitālu Džordža Sorosa vārds atrodams vien 213. vietā, Austrumeiropā, tostarp Latvijā, viņš reizēm šķiet vispopulārākais un visbiežāk piesauktais miljardieris. 12. augustā pretrunīgi vērtētajam uzņēmējam un filantropam paliek 90 gadi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Soross regulāri nonācis konspirāciju piekritēju redzes lokā, tostarp vainots par ASV nemieru organizēšanu, Covid-19 izplatīšanu, palīdzēšanu nacistiem, izlikšanos par ebreju utt. Dzimšanas dienā interviju ar sleveno uzņēmēju nopublicējis Itālijas laikraksts "La Repubblica", kurā Soross vērtē, ka viņa dzīves laikā Covid-19 pandēmija ir otra lielākā krīze uzreiz pēc Otrā pasaules kara.

"Mēs esam krīzē, kas manā dzīves laikā ir briesmīgākā kopš Otrā pasaules kara. Es šo noraksturotu kā revolucionāru brīdi, kurā iespēju klāsts ir krietni plašāks nekā normālos apstākļos. Tas, kas ir nesasniedzams miera laikos, tagad kļūst ne tikai iespējams, bet arī patiešām realizējas. Cilvēki ir dezorientēti un nobijušies, tāpēc tie sev un apkārtējai pasaulei nodara sliktu," pašreizējos apstākļus vērtēja Soross.

"Manuprāt, Eiropa ir ļoti ievainojama, krietni ievainojamāka nekā ASV. ASV ir viena no vecākajām demokrātijām pasaulē. Bet pat ASV tāds pārliecināts krāpnieks kā Tramps var kļūt par prezidentu un šo demokrātiju graut no iekšpuses. Jāņem gan vērā, ka ASV ir senas politikas līdzsvara mehānismu tradīcijas un nostiprināti noteikumi, kam visam pāri stāv konstitūcija. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Tramps izrādīsies tikai īslaicīgs fenomens, kas beigsies novembrī. Viņš gan ir ir ļoti bīstams, cīnās gluži kā par savu dzīvību un darīs visu, lai paliktu pie varas. Tas ir saprotami, jo viņš daudzos dažādos veidos pārkāpis konstitūciju, ja viņš zaudēs prezidenta krēslu, tad tiks saukts pie atbildības. Eiropas Savienība tomēr ir krietni ievainojamāka, jo tā ir nepilnīga savienība, kurai ir daudz ienaidnieku gan iekšpusē, gan ārēji," sacīja Soross.

Atbildot uz žurnālista jautājumu, kas ir šie ienaidnieki, viņš sacīja: "Ir daudzi līderi un kustības, kas pretojas tām vērtībām, uz kuru pamata Eiropas Savienība tika radīta. Divās valstīs viņi ir sagrābuši varu: tas ir Viktors Orbans Ungārijā un Jaroslavs Kačinskis Polijā (valdošās partijas PiS līderis). Bet vislielākās bažas man ir par Itāliju. Ļoti populārs anti-eiropas līderis bija Mateo Salvini, kurš ieguva arvien lielāku varu, bet pārvērtēja savu popularitāti un sabrucināja valdību. Tā bija fatāla kļūda. Viņa popularitāte turpina krist, viņu patiesībā ir aizvietojusi galēji labējās partijas "Itālijas brāļi" līdere Džordža Meloni, kura ir vēl lielākā ekstrēmiste, un pašreizējā Itālijas valdība ir ļoti vāja."

Savukārt par ārējiem ienaidniekiem Soross nosauca tās valstis, kas nostājas pret atvērtas sabiedrības principiem. Līdz šim lielākā ienaidniece bijusi Krievija, bet tagad, viņaprāt, šo lomu pārņēmusi Ķīna.

Atbildot uz žurnālista jautājumu, kādu vēstījumu viņš vēlētos sūtīt eiropiešiem, Soross atbildēja, ka tas būtu SOS signāls. "Kamēr Eiropa izbauda ierasto augusta atvaļinājumu, tajā notiekošie ceļojumi varētu izraisīt Covid-19 otro vilni. Ja mēs skatāmies uz paralēlēm ar Spāņu gripu 1918. gadā, tad tolaik bija trīs viļņi. Otrais bija visnāvējošākais," viņš norādīja. Zinātne ir spērusi daudzus soļus uz priekšu, tāpēc, viņaprāt, šāds scenārijs ir novēršams, taču tas izdarāms vien tad, ja cilvēki apzinās risku.

Soross dzimis Budapeštā 1930. gadā. Savukārt 1956. gadā, kad komunisti apspieda demokrātisko sacelšanos Ungārijā, viņš devās uz ASV, kur kļuva bagāts ar paša dibinātā starptautiskā investīciju fonda palīdzību. Viņš ir pazīstams ar savu filantropisko darbību, kurā, piemēram, ietilpa tumšādaino studentu finansēšana Dienvidāfrikā aparteīda laikā, atbalsts Austrumeiropas demokrātijām pēc Padomju Savienības sabrukuma un citas iniciatīvas. Viņš paudis asu kritiku ASV prezidentam Donaldam Trampam, kā arī atbalstīja Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā.

Soross dažās valstīs tiek vainots par 1997. gada Āzijas finanšu krīzes veicināšanu, un deviņdesmitajos gados viņš vadīja spekulatīvus darījumus, pērkot lētāk un pārdot dārgāk, pret britu mārciņu, kas vēl vairāk novārdzināja tolaik finanšu nedienās nonākušo karalisti. Sorosa spekulācijas, kā vērtē "The Washington Post", tolaik ietekmēja mārciņas izkrišanu no Eiropas valūtas kursu mehānisma (ERM).

Savukārt 2012. gadā viņš zaudēja pēdējā apelācijas instancē – Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā –, kur viņš bija pārsūdzējis Francijas tiesas 2002. gada notiesājošo spriedumu par nelikumīgām operācijām, izmantojot iekšējo informāciju. Ungārijā dzimušajam miljardierim 2002. gadā tika piespriests 2,2 miljonu eiro liels naudassods par konfidenciālas informācijas izmantošanu Francijas bankas "Societe Generale" akciju pirkšanas darījumā 1988. gadā. Viņš iepriekš apgalvojis, ka notiesāts, tiesai spriedumu pamatojot liecībā, kas nav pelnījusi uzticību. Viņš arī norādīja, ka lieta nav izskatīta taisnīgā tiesas procesā, vienlaikus apgalvojot, ka likums, uz kura pamata viņš notiesāts, ir tik neskaidrs, ka tā pārkāpumus konstatēt ir neiespējami. Centienos atjaunot sava vārda slavu viņš 2006. gadā vērsās ECT.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Džordžs Soross
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form