Šis brīdinājums trīs dienas pirms gaidāmā Eiropas Savienības (ES) samita Briselē bija pārsteigums investoriem un izraisīja akciju cenu samazināšanos un eiro kursa krišanos pret ASV dolāru biržās otrdienas rītā.
S&P brīdinājums attiecas uz 15 no 17 eiro zonas valstīm. Tas neskar Grieķiju un Kipru, kuru reitingi jau ir ievērojami samazināti.
Eiro zonā augstākais reitings AAA pašlaik ir sešām valstīm - Vācijai, Francijai, Austrijai, Nīderlandei, Somijai un Luksemburgai. Saskaņā ar S&P brīdinājumu pastāv 50% varbūtība, ka tuvāko 90 dienu laikā šo valstu kredītreitingi var tikt pazemināti.
Vācijas, Austrijas, Nīderlandes, Somijas un Luksemburgas reitingiem draud pazeminājums par vienu pakāpi, bet Francijas un citu eiro zonas valstu kredītreitingi, kas zemāki par AAA, var tikt pazemināti par divām pakāpēm.
"Sistēmiskie stresi eiro zonā pēdējās nedēļās ir pieauguši tik lielā mērā, ka tie tagad rada spiedienu pazemināšanas virzienā uz visas eiro zonas kredītreitingu," paziņoja S&P.
Aģentūra minēja kreditēšanas nosacījumu pasliktināšanos eiro zonā, aizņemšanās izmaksu pieaugumu pat fiskāli spēcīgākajām valstīm un ekonomisko apstākļu pasliktināšanos kā faktorus, kas nākamgad var novest visu eiro zonu līdz recesijai.
S&P arī vainoja domstarpību turpināšanos starp Eiropas politikas veidotājiem par to, kā risināt pašreizējo tirgus uzticības krīzi un kā ilgtermiņā nodrošināt lielāku ekonomisku, finansiālu un fiskālu konverģenci starp eiro zonas valstīm.
S&P paziņoja, ka tā pabeigs 15 eiro zonas valstu kredītreitingu pārskatīšanu "iespējami drīz" pēc ES samita, kurš ceturtdien un piektdien notiks Briselē. Šim samitam var būt svarīga loma krīzes apturēšanā, tomēr eiro zonas lielākās valstis Francija un Vācija nav vienisprātis par to, kāds kurss ejams, lai to panāktu.
S&P nosauca šo samitu par iespēju politikas veidotājiem pārvarēt individuālās nacionālās intereses un prioritātes, un sniegt tādu atbildi uz krīzi, lai lielā mērā atjaunotu investoru uzticību. Ja investori neuzskatīs šo atbildi par spēcīgu, tad tirgus uzticība eiro zonai var samazināties, un šis samazinājums var būt straujš un nozīmēt kredītreitingu kritumu, par kuru brīdināja S&P.
"Nespēja piedāvāt stratēģiju, kas pēc vēriena un satura mazinātu investoru bažas, var ietekmēt finansēšanas nosacījumus smagāk, nekā mēs esam novērojuši pēc iepriekšējiem samitiem," un tas ievērojami paaugstinātu recesijas risku, paziņoja S&P.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka "ņems vērā" šo S&P brīdinājumu.
Dažas stundas pirms šī brīdinājuma Sarkozī un Merkele, pirmdien tiekoties Parīzē, paziņoja, ka līdz martam ir nepieciešams jauns Eiropas Savienības (ES) līgums, kas paredzētu stingrāku kontroli pār to, kā valstis ievēro budžeta noteikumus.
Sarkozī teica, ka jaunais līgums būs vai nu visām 27 ES valstīm vai arī 17 eiro zonas valstīm, bet pārējās valstis tam varēs pievienoties brīvprātīgi.
Francijas un Vācijas priekšlikums tiks izklāstīts vēstulē, kas tiks iesniegta ES prezidentam Hermanam van Rompejam trešdien - dienu pirms Briselē sāksies divu dienu ES samits par parādu krīzi.
Abi valstu līderi uzsvēra, ka atbalsta automātiskas sankcijas pret tām ES dalībvalstīm, kuras pārkāpj ES noteikumu par 3% budžeta deficītu.
Merkele teica, ka valstu budžetu atbilstība noteikumiem būtu jāpārbauda Eiropas Kopienu tiesai, tomēr tai nevajadzētu būt tiesībām budžetus anulēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
