Aizdevēji uzskata, ka šie taupības pasākumi nepieciešami, lai kompensētu zaudējumus, ko radīs minimālās algas samazināšana privātajā sektorā un ekonomiskā recesija, kas valsti piemeklēs šajā gadā. Aizdevēji lēš, ka recesija varētu pārsniegt 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretēji valsts budžetā plānotajiem 2,8%.
Tāpat izdevumu samazinājumam jākompensē sociālās apdrošināšanas iemaksu kritums pensiju fondos, ko radīs pieaugošais bezdarbs un minimālās algas samazināšana.
Grieķijas Finanšu ministrijā pirmdien notikusi sanāksme, kurā piedalījās arī citu svarīgāko ministriju un aizdevēju pārstāvji. Sanāksmē nolemts samazināt izdevumus veselības aprūpei par 1,1 miljardu eiro (0,7 miljardi latu), aizsardzībai – par 400 miljoniem eiro (280 miljoni latu), kā arī samazināt subsīdijas vietējām pašvaldībām, kas ļaus ietaupīt vēl 400 miljonus eiro.
Aģentūra "Itar Tass" arī ziņo, ka valdība piekritusi aizdevēju prasībai šī gada laikā samazināt valsts iestādēs strādājošo skaitu par 15 tūkstošiem. Par to paziņojis Administratīvās reformas un e-pārvaldes lietu ministrs Dimitris Reps. Līdz ar to Grieķija būs izpildījusi vienu no nozīmīgākajām aizdevēju prasībām un valdošās koalīcijas partijām vēl jāvienojas par otru svarīgāko jautājumu – algu "cirpšanu", tostarp privātajā sektorā. Par to Grieķijas politiķi diskutēs nākamo diennakti.
Jau vēstīts, ka, lai izvairītos no defolta jeb maksātnespējas, Grieķijai nepieciešams saņemt Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas atbalstu līdz marta vidum, jo tad Atēnām jāsamaksā kārtējais parāds kreditoriem 14,4 miljardu eiro (aptuveni 10,08 miljardu latu) apmērā.
Lai arī valdošā koalīcija vēl nav pieņēmusi gala lēmumu, premjerministra kanceleja paziņojusi, ka pusēm ir izdevies vienoties par valsts tēriņu mazināšanu 1,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
ES oficiālie pārstāvji jau ir izteikuši vilšanos par kavēšanos ar nosacījumu apstiprināšanu finansiālās palīdzības sniegšanai Grieķijai.
Līdz ar reformām, ko starptautiskie aizdevēji sagaida no Grieķijas, vēl tiek prasīts samazināt minimālo darba algu, atcelt gada bonusus - 13.un 14.algu izmaksu, un liberalizēt darba tirgus nosacījumus.
Līdz brīdim, kamēr Grieķija negarantēs prasīto izmaiņu īstenošanu, valsts, pēc eirozonas ministru sacītā, nevarēs virzīties uz priekšu savu parāda restrukturizācijai priv;atajos fondos un kompānijās.
Patlaban Grieķija ir sagatavojusi plānu, saskaņā ar kuru valsts parāds privātajiem kreditoriem tiek samazināts divreiz un Grieķija saņem jaunu aizdevuma daļu uz 30 gadiem ar vidējo procentu likmi 4% gadā.
Kopumā restrukturizācijas mērķis ir Grieķijas parādu samazināt no pašreizējiem 160% no IKP līdz 120% no IKP 2020.gadā.