Foto: LETA

"Tallink Grupp" trešdien, 2. septembrī, informēja uzņēmuma darbiniekus par kolektīvās atlaišanas uzsākšanas procesu dažādos grupas meitas uzņēmumos, par ko šīs nedēļas laikā tiks uzsāktas sarunas ar Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondu un Neatkarīgo jūrniecības darbinieku savienību, kā arī tiks organizētas konsultācijas ar atbilstošajām arodbiedrībām, informē uzņēmums.

Papildu kolektīvās atlaišanas procesa uzsākšanai Igaunijā uzņēmums ir jau uzsācis turpmāku kolektīvās atlaišanas procesu arī Latvijā, iesniedzot paziņojumu Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrībai un Nodarbinātības valsts aģentūrai.

"Tallink Grupp" Somijas meitasuzņēmumā plaša sauszemes un kuģu darbinieku atlaišana jau ir uzsākta. Atlaišanas rezultātā tika skarti gandrīz visi 1200 "Tallink Silja OY" darbinieki - gan uz sauszemes, gan uz kuģiem "Silja Serenade" un "Baltic Princess", kas kursē ar Somijas karogu. Uzņēmums norāda, ka situācija tiek cieši uzraudzīta un pastāvīgi tiek vērtēta iespējamā nepieciešamība pēc jebkādiem pielāgošanas pasākumiem un turpmākajām darbībām.

Kopumā visos uzņēmuma darbības tirgos notiekošie un uzsāktie reorganizācijas procesi ietekmēs līdz pat 2500 "Tallink Grupp" darbinieku, kuru darbavietas vienā vai otrā veidā ietekmēs sarunas ar dažādām iesaistītajām pusēm.

"Nesenā pandēmijas situācijas pasliktināšanās mūsu reģionā, kā arī katras valsts atšķirīgā pieeja ceļošanas ierobežojumu noteikšanai un dažāda informācija par pārvietošanās nosacījumiem starp valstīm, ir atstājusi negatīvu ietekmi uz biļešu tirdzniecības apjomiem pēdējo trīs nedēļu laikā. Tāpat trūkst valdību nostājas un lēmumu pieņemšanas par iespējamiem atbalsta mehānismiem mūsu darbības tirgos. Rezultātā esam nonākuši līdz brīdim, kad mums ātri un izlēmīgi jāoptimizē savs bizness un operatīvā darbība, lai nodrošinātu mūsu uzņēmuma ilgtspēju," teic "Tallink Grupp" valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

"Ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā mums nav ekonomiski izdevīgi turpināt sniegt pakalpojumus tādā apjomā, kādā plānojām to darīt rudens un ziemas sezonā. Tas savukārt nozīmē arī to, ka mēs nevaram piedāvāt tik daudz darba visiem kolēģiem tādā apjomā, kā cerējām mūsu jau tā samazinātajā organizācijā. Pavasarī mēs izstrādājām vairākus plānus, cerot, ka varēsim atjaunot maršrutus ar Zviedriju. Tomēr šodien esam situācijā, kad Zviedrija joprojām ir slēgta tūrisma nozares uzņēmējdarbībai, kā arī daudzi citi faktori negatīvi ietekmē ceļošanu starp Igauniju un Somiju. Es no sirds ceru, ka dažādās algu kompensācijas programmas, kuras pašlaik tiek apspriestas Igaunijas, Somijas un Zviedrijas valdības līmenī, tiks pieņemtas un vainagosies ar pozitīviem lēmumiem, kas mums savukārt ļautu pārskatīt atlaisto darbinieku skaita apjomu. Somijā sagatavoto sarunu fokuss un apjoms lielā mērā ir atkarīgs no atbalsta paketēm vai citām sniegtajām garantijām," turpina Negene.

"Ja valdības mūsu darbības tirgos operatīvi atrisina un vienojas par atbalsta mehānismiem vai mainās tirgus situācija, mēs esam gatavi ātri pārskatīt pašreizējos plānus un lēmumus atkarībā no piedāvātā atbalsta apjoma, un, situācijai uzlabojoties, esam gatavi atjaunot darba attiecības ar darbiniekiem," piebilst Negene.

"Šīs krīzes laikā tūrisma un saistītie ar šo nozari uzņēmumi ir cietuši vissmagāk. Uzņēmējdarbības atlabšana šajā industrijā prasīs visilgāko laiku. Šodien nav šaubu, ka ir nepieciešams spēcīgs un pietiekams valdību atbalsts, lai saglabātu un uzturētu tūrisma nozares konkurētspēju vismaz līdz 2021. gada vasaras sākumam. Vācija, kur ir pagarinātas darba samaksu kompensācijas programmas, ir labs piemērs vitāli svarīgai valdības atbalsta sniegšanai uzņēmējiem," noslēdz Negene.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!