Foto: AFP/Scanpix

Trešdaļa Ķīnas bagātību pieder tikai vienam procentam valsts mājsaimniecību, atsaucoties uz Pekinas Universitātes ziņojumu, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra "Xinhua".


Pekinas Universitātes ziņojumā norādīts, ka viens procents mājsaimniecību kontrolē vairāk nekā vienu trešdaļu no valsts bagātībām, savukārt 25% pieder tikai viens procents no visiem valsts ienākumiem. 

Pēdējos gados Ķīnā, līdz ar ātri augošo valsts iekšzemes kopproduktu, strauji pieaudzis Džini koeficients, kas raksturo ienākumu vienlīdzību. 1995. gadā koeficients bija 0,45%, bet 2012. gadā jau 0,73%. Līdz ar to šis rādītājs arvien vairāk tuvojas kritiskajai atzīmei – vieniniekam, kas nozīmē absolūtu nevienlīdzību.

Pētnieki atzīst, ka lielā algu atšķirība starp pilsētām un lauku rajoniem ir galvenais iemesls, kāpēc Ķīnā ir tik liela nevienlīdzība. Pētījumā atzīmēts, ka pēdējā pusgada laikā vidējais algu līmenis Ķīnā palielinājies par 10%, bet 16 valsts reģionos minimālās algas lielums vidēji paaugstinājies par 14,2%.

Pētījumā Ķīnas mājsaimniecības sadalītas piecos tipos: nabagie un slimojošie, "skudras", "gliemeži", mājsaimniecības ar labu un noturīgu patērēšanas līmeni, bagātie. Nabagie un slimie gandrīz visus savus ienākumus iztērē medicīnas pakalpojumiem, kā rezultātā var viegli nonākt līdz absolūtai nabadzībai. "Skudras" atšķiras ar nelieliem ienākumiem un patērēšanu.

Savukārt "gliemeži" spēj veidot uzkrājumus, taču pastāvīga taupīšana globālām lietām, piemēram, izglītībai vai dzīves vietai, padara viņu patērēšanas līmeni ļoti tuvu pirmajām divām grupām. Pārējās divas grupas ir tā saucamais vidējais slānis, kas iekļauj labi nodrošinātus cilvēkus ar augstu patērēšanas rādītāju.

Kopš stāšanās prezidenta amatā Sji Dzjiņpins ir centies izveidot "ķīniešu sapni", kas neskaidri vēsta par vienotību, lepnumu un nacionālo atdzimšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!