Ukraina ir galvenais kukurūzas, saulespuķu eļļas un kviešu piegādātājs pasaulē, taču apjomi kopš kara sākuma ir būtiski samazinājušies.
Krievijas iebrukums notiek labības sēšanai izšķirošā laikā. Ukrainas zemnieki nupat sākuši sēt kukurūzu un saulespuķes, taču procesu kavē gan mīnētie lauki, gan degvielas un mēslojuma trūkums. Tāpat daļu lauku, kas dažus mēnešus pirms kara tika apsēti ar kviešiem, nu kontrolē Krievijas karaspēks.
Tā kā ostas lielākoties ir slēgtas, lauksaimnieki arī apsver iespēju mainīt audzējamās kultūras uz tādām, kas vairāk piemērotas vietējam patēriņam nevis eksportam. Piemēram, "Continental Farmers Group" savam kultūraugu sarakstam pievienojuši vietējās griķu šķirnes, un plāno kāpināt kartupeļu lauku platības.
Taču šobrīd situācija izskatās slikta, un analītiķi prognozē, ka ražas apjomi saruks par 30-50% atkarībā no labības veida. Tas palielina risku, ka var pietrūkt svarīgākās pārtikas pamatizejvielas un vēl vairāk paaugstināt pasaules pārtikas cenas, kas jau tā ir rekordaugstā līmenī.
"Ir diezgan skaidrs, ka tuvākajā laikā situācija nekļūs normāla," sacījusi Kijivā bāzētā lauksaimniecības uzņēmuma "IMC SA" izpilddirektors Alekss Lisitsa.
Piegādes traucējumu dēļ jau pagājušajā mēnesī graudu cenas pasaulē sasniedza rekordaugstu līmeni, un izraisījušas bažas par pārtikas pieejamību Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur ir daži lielākie pircēji.
Vislielākās neskaidrības ir par kukurūzu, kuras audzēšana izmaksā salīdzinoši dārgi, sacījis "UkrAgroConsult" vadītājs Sergejs Feofilovs. Pētnieks prognozē 19 miljonu tonnu ražu, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gada līmeņa.
Konsultāciju kompānijas "Barva Invest" prognozes ir mazāk pesimistiskas – 29,5 miljoni tonnu, taču tas aizvien ir par 9 miljoniem tonnu mazāk nekā prognozētais apjoms pirms kara, un krietni mazāk nekā 2021. gada rekords – 41,9 miljoni tonnu.
