Premjers Lūks Papadims atlicis par vēl vienu dienu tikšanos ar koalīcijas partiju līderiem, ziņo televīzijas. Politiķu tikšanās laikā paredzēts apstiprināt vienošanos ar aizdevējiem.
Papadims veda sarunas ar aizdevējiem visu nakti uz otrdienu un gandrīz visu dienu. Jau tuvāko stundu laikā viņam paredzēta nākamā tikšanās ar privātajiem kreditoriem.
Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels atzina, ka, mēģinot rast kompromisu par jau panāktajām konceptuālajām vienošanām, rodas aizvien jauni jautājumi, tāpēc sarunas līdzinoties mītiskajam stāstam par hidru – mitoloģisku briesmoni, kurai katras nocirstās galvas vietā ataug divas jaunas.
Jau vēstīts, ka, lai izvairītos no defolta jeb maksātnespējas, Grieķijai nepieciešams saņemt Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas atbalstu līdz marta vidum, jo tad Atēnām jāsamaksā kārtējais parāds kreditoriem 14,4 miljardu eiro (aptuveni 10,08 miljardu latu) apmērā.
Lai arī valdošā koalīcija vēl nav pieņēmusi gala lēmumu, premjerministra kanceleja paziņojusi, ka pusēm ir izdevies vienoties par valsts tēriņu mazināšanu 1,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
ES oficiālie pārstāvji jau ir izteikuši vilšanos par kavēšanos ar nosacījumu apstiprināšanu finansiālās palīdzības sniegšanai Grieķijai.
Līdz ar reformām, ko starptautiskie aizdevēji sagaida no Grieķijas, vēl tiek prasīts samazināt minimālo darba algu, atcelt gada bonusus - 13.un 14.algu izmaksu, un liberalizēt darba tirgus nosacījumus.
Līdz brīdim, kamēr Grieķija negarantēs prasīto izmaiņu īstenošanu, valsts, pēc eirozonas ministru sacītā, nevarēs virzīties uz priekšu savu parāda restrukturizācijai priv;atajos fondos un kompānijās.
Patlaban Grieķija ir sagatavojusi plānu, saskaņā ar kuru valsts parāds privātajiem kreditoriem tiek samazināts divreiz un Grieķija saņem jaunu aizdevuma daļu uz 30 gadiem ar vidējo procentu likmi 4% gadā.
Kopumā restrukturizācijas mērķis ir Grieķijas parādu samazināt no pašreizējiem 160% no IKP līdz 120% no IKP 2020.gadā.