Kā "CNBC" norāda ASV arhitektūras biroja vadošā partnere Ašeša Saheba, robežas starp darbu un māju saplūst, un, kaut arī daļa biroju darbinieku pārorientējas uz darbu no mājām, ne visiem ir šāda iespēja, un daudzi uzņēmumi piedāvā maiņu darbu, līdz ar to cenšas iekārtot vidi maksimāli veselīgu. Tāpat daļā biroju pasaulē, ievērojot sociālo distancēšanos un visus pārējos drošības pasākumus, darbs klātienē turpinās, taču uzņēmumi cenšas uzlabot darbinieku darba apstākļus.
Tādēļ pasaulē vērojams biofilā dizaina bums, biroji kļūs zaļāki un tiek veidotas papildu āra terases, kur siltā laikā strādāt darbiniekiem.
"Kad cilvēki atgriezīsies birojos, viņi uz šīm ēkām raudzīsies citādi," uzskata "Harvard T.H. Chan School of Public Health" Veselības programmas vadītājs Džozefs Allens. "Robežas un stikla sienas tiks nojauktas, taču joprojām tiks pievērsta uzmanība gaisa kvalitātei, ūdens kvalitātei, apgaismojumam un skaņai," viņš uzsver.
Dizaineri stāsta, ka pandēmija ir veicinājusi uzņēmumu interesi pārveidot biroja vidi tā, lai atveidotu dabu, uzlabotu gaisa filtrēšanaas sistēmas un izmantot dažādus videi draudzīgākus materiālus.
Tāpat būtiski augusi interese par biofīlo dizainu, pārņemot un ieviešot dabas nianses interjerā, piemēram, augu sienu veidošanu, dabisku materiālu, tostarp, koka, izvietošana birojos, biroja strūklaku veidošana un citi.
"Šī tendence parādījās jau pirms Covid-19, taču tagad tas procesu paātrinājis, un cilvēki tam pievērš daudz lielāku uzmanību," stāsta Manhetenas arhitektu kompānijas "CookFox" dibinātājs Riks Kuks.
"Viennozīmīgi arī Latvijas birojos tiek domāts par veselīgāku vidi darba efektivitātes uzlabošanai," novērojusi dizaina biroja "H2E" vadošā dizainere Ingūna Elere. "Tas izpaužas dažādos veidos, piemēram, mēs, "H2E", savos aktuālajos projektos pārskatam materiālu lietojumu, ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus. Zinot datus, piemēram, Covid-19 noturību uz nerūsējoša tērauda un palstikāta apmēram 3 – 4 dienas, uz kartona 24 stundas, uz vara 4 stundas, kopā ar klientu tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz veselīgu un ilgtspējīgu vidi," viņa stāsta.
"Dabas ienākšana biroja interjeros – biofīlisks dizains, ir tendence nu jau vairāku gadu garumā. Tā izpausmes veidi ir ārkārtīgi dažādi un šodienas situācija kā arī pētījumu dati pierāda, ka biofīlisks dizains un tā aspekti uzlabo ne tikai darbinieka labsajūtu, bet arī darba efektivitāti un produktivitāti. Reizēm pietiek ar ļoti demokrātiskām lietām – ar zaļās krāsas lietojumu, pareizo materiālu izvēli vai funkcionāli atbilstošu darba galdu izvietojumu," saka I. Elere.
"Svaigs gaiss kā vērtība - šī tendence jau iezīmējās 2019. gada Milānas dizaina biennālē, un tagad vēl jo vairāk pandēmijas kontekstā dažādos mērogos. Ļoti vēlētos domāt, ka pandēmijas kontekstā publiskās ēkās tiks pārskatītas un uzlabotas vēdināšanas sistēmas gan skolās, gan bērnudārzos, gan institūcijās. Ceru, ka valsts un pašvaldību pasūtījumos saistībā ar jaunu telpu radīšanu, prasība pēc augstākas kvalitātes, svaiga gaisa, tiks ņemta vērā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka publiskajam sektoram vajadzētu būt kā atbildīgiem flagmaņiem šai laikā rādot piemēru pārējiem," uzsver dizaina biroja vadošā dizainere.
"Patlaban notiek arī paradumu un uzvedības maiņa. Dizains ir tas, kas var palīdzēt mainīt paradumus, praktizēt jaunās normas. Pieaug navigācijas dizaina nozīme, ņemot vērā, ka ir zīmes, kas mums ir jāredz un zīmes, kuras vēlamies redzēt. Pandēmijas kontekstā pieaug nepieciešamība ieviest jaunos paradumus ilgtermiņā, izstrādājot jaunus biroja telpu uzvedību protokolus," viņa stāsta.
"Tas viss kulminējas jaunās biroju telpu stratēģijās. Zinot biroju telpu attīstības vēsturi jau vairāku gadsimtu garumā, patreiz ir jauns pagrieziena punkts biroju telpu tipoloģijās, kas izriet arī no jauniem biroju telpu funkcionāliem aspektiem. Manuprāt, nākotnē prasība pēc kvalitatīvām un atbildīgi projektētām biroju telpām tikai pieaugs. Šis ir saistošs un atbildīgs laiks," piebilst I. Elere.
