Likumprojekts, par kuru Vācijas koalīcijas valdība vienojās trešdien, noteic, ka uzņēmumiem, kuru akcijas tiek kotētas biržā un kuru valdē ir vismaz četri locekļi, vismaz vienam no šiem locekļiem jābūt sievietei.
Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā.
Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta žurnālistiem sacīja, ka šis likumprojekts sūta "ļoti spēcīgu signālu", un aicināja uzņēmumus "izmantot iespēju, ko sniedz augsti kvalificētas sievietes".
"Mēs varam parādīt, ka Vācija ir ceļā uz kļūšanu par modernu sabiedrību, kas būs piemērota nākotnei," sacīja Vācijas ģimeņu lietu ministre Franciska Gifeja.
Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, atpaliek no citām valstīm, kad runa ir par sieviešu pārstāvniecību augstos amatos.
Vācijas 30 lielākajos uzņēmumos, kuri iekļauti Frankfurtes biržas DAX indeksā, valdēs tikai 12,8% locekļu ir sievietes, liecina fonda "AllBright" apkopotie dati.
ASV uzņēmumos sievietes ieņem 28,6% vadošo amatu, Lielbritānijā 24,5% un Francijā 22,2%.
Vācijā sieviešu pārstāvniecība augstos amatos ir samazinājusies jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā. Vācija ir vienīgā lielā ekonomika, kurā novērojama šāda tendence, secinājis "AllBright".
11 Vācijas uzņēmumos, kas iekļauti Frankfurtes biržas DAX indeksā, valdēs visi locekļi joprojām ir vīrieši.
Sievietes Vācijā nopelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši. Eiropas Savienībā (ES) sievietes nopelna vidēji par 14% mazāk nekā vīrieši.
Nevienu no Vācijas uzņēmumiem, kas iekļauti Frankfurtes biržas DAX indeksā, pašreiz nevada sieviete, taču gaidāms, ka maijā šī situācija mainīsies, kad par farmācijas kompānijas "Merck" vadītāju kļūs Belena Garijo.
Uzņēmumos, kuros vairākumu akciju kontrolē valdība, noteikumi būs vēl stingrāki. Šādos uzņēmumos valdēs ar vismaz diviem locekļiem būs jābūt vismaz vienai sievietei.
