Vācija un Itālija sola atbalstīt finanšu darījumu nodokļa ieviešanu visā ES  (2)

"Mēs vēlamies šo iniciatīvu atbalstīt ES līmenī. Ideāla situācija būtu, ja [šāds nodoklis] būtu globālā mērogā. Tam būtu jēga, ja tas attiektos uz visām 27 ES valstīm. Neesmu pārliecināts, vai šāds nodoklis ir lietderīgs tikai eiro zonas līmenī," paziņoja Itālijas premjers Mario Monti kopējā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Savukārt Merkele pavēstīja, ka viņas valdība neesot panākusi vienošanos šajā jautājumā, tāpēc Berlīne neatbalstīs finanšu darījumu nodokļa ieviešanu tikai eiro zonas līmenī. "Visi valdības locekļi uzskata, ka mums vajadzētu censties ieviest [nodokli] visās 27 [bloka zemēs]. Mēs par to spriedīsim līdz martam," preses konferencē Berlīnē norādīja Merkele.

Abu amatpersonu paziņojumi dod triecienu Francijas iecerei ieviest finanšu darījumu nodokli vismaz Eiropas Monetārās savienības līmenī.

Vācijas finanšu institūcijas un bankas trešdien nosodīja centienus ieviest šādu nodokli, kurš netiktu attiecināts uz tādiem lieliem finanšu centriem kā Londona.

Eiro zonā neietilpstošās Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pagājušās nedēļas nogalē sacīja, ka Francija varot ieviest savu finanšu darījumu nodokli. Britu valdības vadītājs kategoriski atteicās atbalstīt šādu nodokli ES mērogā un uzsvēra, ka piekristu tikai un vienīgi globāla mēroga nodokļa ieviešanai. Lielbritānija, ASV un Ķīna cenšas bloķēt šo iniciatīvu Lielā divdesmitnieka (G20) līmenī.

Jau vēstīts, ka Dānija, kas šomēnes kļuva par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, iebilst pret finanšu darījumu nodokļa ieviešanu blokā, jo tas var izraisīt simtiem tūkstošu darbavietu izzušanu.

Dānijas ekonomikas ministre Margrēte Vestagera pastāstīja, ka, ieviešot finanšu transakciju nodokli, ES ekonomikas izaugsme var samazināties par 0,5 procentpunktiem un izzust simtiem tūkstoši darbavietu, jo nodoklis var pamudināt pārcelt finanšu un banku darbību ārpus ES. "Pašlaik visi saka, ka prioritāte ir jaunu darbavietu radīšana. Mēs ļoti negribam iesaistīties ierosmē, kas izraisīs pretēju efektu, minimizēs izaugsmi un izraisīs būtisku darbavietu zudumu," uzsvēra ES prezidējošās valsts pārstāve.

Iebildumus pret nodokli līdz šim bija izteikušas divas valstis – Lielbritānija un Zviedrija, baidoties, ka tas var kaitēt to finanšu nozarēm. Savukārt Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns sacīja, ka Francija un Vācija ierosmi par finanšu darījumu nodokli prezentēšot 23.janvārī. Pēc viņa teiktā, abas valstis cer, ka šo nodokli izdosies ieviest visā ES 2013.gadā.

Pērn septembrī Eiropas Komisija ierosināja no 2014.gada ieviest finanšu darījumu nodokli 0,1% apmērā transakcijām ar akcijām un 0,01% apmērā – transakcijām ar finanšu instrumentu atvasinājumiem un citiem finanšu produktiem. Aplēses rāda, ka šāda nodokļa ieviešana ļautu iekasēt 55 miljardus eiro (aptuveni 39 miljardus latu), ko savā starpā sadalītu ES centrālās struktūras 27 bloka dalībvalstīs.

ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta pērn novembrī paziņoja, ka plānotais nepalielināšot izmaksas banku klientiem, kā arī neskaršot kredītus uzņēmumiem, privātpersonām un naudas pārvedumus.

"Nodokļa maksātāji būs finanšu institūcijas, nevis to klienti. Mēs rēķināmies ar to, ka bankas strādā konkurences apstākļos un līdz ar to nodokļu slogu pārlikt uz klientu pleciem nav tik vienkārši, jo klienti izvēlēsies to banku, kuras nosacījumi ir labākie. Tādēļ, lai arī šādas bažas ir izteiktas, mēs nedomājam, ka nodokli bankas pārliks uz patērētājiem," pastāstīja Šemeta darba vizītē Latvijā.

Finanšu darījuma nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, lai viņiem atkal nevajadzētu par savu naudu glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze. Pret nodokli līdz šim asi ir iebildusi Lielbritānija. Apvienotā Karaliste ir pieprasījusi šāda nodokļa noteikšanu globālā līmenī, lai tas vienlīdzīgi tiktu piemērots visām valstīm. Lai ieviestu šo nodokli, tam ir jāpiekrīt visām ES dalībvalstīm.