Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle trešdien paziņoja, ka 1993.gadā pieņemtā Māstrihtas līguma nosacījumu mīkstināšana, kas ļāva Eiropas Savienības (ES) valstīm atkāpties no stingras finanšu disciplīnas, ir bijusi vēsturiska kļūda.
"2004. un 2005.gadā notikusī Māstrihtas līguma vājināšana pavisam noteikti bija viena no Eiropas vēsturiskajām kļūdām," viņš sacīja preses konferencē Vīnē, kuru rīkoja kopā ar Austrijas ārlietu ministru Mihaelu Špindelegeru.
Pirms tam Māstrihtas līguma teksts "bija spēcīgs līgums ar skaidriem noteikumiem un ierobežotām iespējām izvairīties no sankcijām attiecībā uz [valsts] parāda akumulēšanu," norādīja Vestervelle, šādi kritizējot toreizējās Vācijas un Francijas valdības, kas pieļāvušas līguma vājināšanu.
2004.‒2005.gadā ES Padome, pakļaujoties Vācijas un Francijas spiedienam, mīkstināja 1997.gadā pieņemtā Stabilitātes un izaugsmes pakta un Māstrihtas līguma noteikumus. Lai gan 3% budžeta deficīta un 60% valsts parāda griestus saglabāja, tika ieviestas tādas korekcijas, kuru dēļ nevajadzēja piemērot sankcijas pret Franciju un Vāciju, kuras bija pārkāpušas pieļaujamo budžeta deficīta līmeni, lai gan iepriekš mazākām bloka zemēm šie noteikumi tika piemēroti stingrāk.
Pastāv uzskats, tieši ES noteikumu mīkstināšana attiecībā uz budžeta deficītu ir bijusi nozīmīgs faktors, kurš izraisīja eiro zonas parādu krīzi.
Vestervelle arī atkārtoti pauda Berlīnes pozīciju, ka ES valstīm budžeta noteikumi ir jāievēro un ir jāuzliek stingrāki sodi valstīm, kas budžeta disciplīnu neievēro.
"Ja mēs gribam sev ieviest stabilitātes noteikumus, mums ir jānodrošina, lai šie noteikumi tiek ievēroti. Ir jābūt skaidri pateiktam, ka [neievērošana izraisīs] sekas, jo pretējā gadījumā mēs rādīsim sliktu piemēru," norādīja Vācijas ārlietu ministrs.
"Mums ir jārada Eiropā lielāka izaugsme. To nevar panākt tikai ar jauniem parādiem, drīzāk izaugsme ir konkurētspējas rezultāts. Tāpēc mūsu pienākums ir vairot konkurētspēju Eiropā," viņš piebilda un pauda gandarījumu, ka gandrīz visas ES valstis ir parakstījušas līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu.
ES dalībvalstu līderi, tostarp Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, martā Briselē parakstīja jauno starpvalstu līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu. No 27 dalībvalstīm līgumu neparakstīja Lielbritānija un Čehija. Dokuments paredz, ka valstīm, kas pārkāpj ES pastāvošos budžeta deficīta limitus, ir jāmaksā soda nauda 0,2–0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta atkarībā no tā, cik būtiskā mērā deficīta slieksnis ir pārkāpts.
Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 12 no 13 eiro zonas valstīm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
