Vācijas Bundestāgs ceturtdien apstiprināja budžeta grozījumus, kuru mērķis ir finansēt covid-19 pandēmijas seku novēršanu, un likumdevēji piekrituši valsts parāda palielināšanai līdz rekordaugstam līmenim – 217,8 miljardiem eiro.
Papildu līdzekļi atvēlēti patēriņa veicināšanai un uzņēmēju atbalstam, lai tādējādi paātrinātu tautsaimniecības atlabšanu pēc pandēmijas izraisītās krīzes.
Saskaņā ar budžeta grozījumiem Vācijas valsts parāds pieaugs virs 75% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi ievērojami pārsniedzot Eiropas Savienības (ES) noteiktos "griestus" – 60% no IKP.
Marta beigās Bundestāgs jau apstiprināja šī gada izdevumu palielināšanu par 156 miljardiem eiro, atsakoties no līdzšinējās stingrās fiskālās politikas.
Ceturtdienas balsojumā Bundestāga deputāti atbalstīja Vācijas konstitūcijā iekļauto valsts parāda ierobežojumu pagaidu apturēšanas termiņu.
Līdztekus piespiedu dīkstāvē esošo strādājošo algu nodrošināšanai tagad tiek pazeminātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un ģimenēm piešķirti papildu 300 eiro lieli pabalsti par katru bērnu.
PVN tiek pazemināts no 19 līdz 16%, bet pirmās nepieciešamības precēm tiks piemērota piecu vai septiņu procentu likme.
Savukārt palīdzības sniegšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru ieņēmumi sarukuši pandēmijas rezultātā, atvēlēti 25 miljardi eiro.
Budžeta grozījumi apstiprināti, neskatoties uz aplēsēm, ka Vācijas nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar gada sākumā izdarītajām prognozēm saruks par 40,5 miljardiem eiro.
Bundestāgs lēmis, ka jaunizveidotais parāds tiks segts 20 gadu laikā, sākot no 2023. gada.
Tomēr daļa ekonomistu uzskata, ka šīs ieceres ir pārāk optimistiskas, kamēr kreisi noskaņotie deputāti pauž bažas par nākotnē gaidāmo valsts izdevumu apcirpšanu.
Finanšu ministrs Olafs Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD) un ieņem arī vicekanclera amatu, sola, ka tā dēvētā labklājības valsts netikšot demontēta, bet gluži pretēji - tā tikšot attīstīta.
Deputāti ceturtdien atbalstīja arī minimālo pensiju celšanu, sākot ar nākamā gada janvāri.
